Globālo resursu cenu ietekme uz inflāciju Latvijā saglabājas spēcīga, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē centrālās bankas ekonomiste Daina Paula.
LB: globālo resursu cenu ietekme uz inflāciju Latvijā saglabājas spēcīga
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa arī norādīja, ka no vienas puses janvāra gada deflāciju varētu vērtēt kā negaidīti zemu, ņemot vērā, piemēram, akcīzes pieaugumu degvielai un pakāpenisku ienākumu kāpumu, taču jāņem vērā, ka turpinājās globālo resursu cenu kritums. Janvāra inflāciju ietekmēja arī netipisks tūrisma pakalpojumu cenu kritums.
«Gan decembrī, gan janvāra pirmajā pusē naftas cenas pasaules tirgū turpināja sarukt, taču Irānas piedāvājuma iespējamais efekts janvāra cenu dinamikā ir visai neskaidrs. Lai gan naftas cenu kritums janvārī degvielas cenās atspoguļojās visai palēnām, proti, vairāk izpaudās mēneša beigās, tomēr kopsummā naftas cenu tendence ir nomākusi akcīzes nodokļa palielināšanas ietekmi, un vidējais degvielas cenu līmenis janvārī bija par 3,3% zemāks nekā decembrī,» klāstīja Paula.
Viņa atzīmēja, ka jau 2015.gada decembrī bija skaidrs, ka pusgada laikā uzkrātais globālo energoresursu cenu kritums janvāra - jūnijā periodā samazinās dabasgāzes cenu arī Latvijas mājsaimniecībām, savukārt aktuālo (decembra-janvāra) pasaules cenu tendence rūpniecisko patērētāju, tajā skaitā siltumenerģijas ražotāju tarifos vēl neizpaudās, taču vidējā siltumenerģijas cena gada sākumā saglabājās krietni zemāka nekā pērn janvārī (-11,7%), ietverot gada laikā uzkrāto resursu cenu kritumu.
Tāpat Paula minēja, ka šogad janvārī strauji (par 6,1%) saruka komplekso atpūtas pakalpojumu (tūrisma) cenas, pat pretstatā tam, ka tām vairāk raksturīgs neliels kāpums. «Tas diezgan būtiski mazinājis arī mēneša un gada inflāciju,» viņa atzina.
LB ekonomiste arī norādīja - kā bija gaidāms, pērn iedzīvotāji mazāk tērējuši līdzekļus dažādu enerģijas veidu apmaksai, tādējādi ir sarucis šo preču grupu īpatsvars patēriņā grozā. «Tātad to cenu svārstības šā gada inflāciju ietekmēs nedaudz mazāk, nekā tas būtu, ja izdevumu īpatsvars nebūtu mainījies. Tikmēr elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ietekmi uz iedzīvotāju izdevumiem par elektroenerģiju acīmredzot mazinājis ienākumu kāpums un izdevumu pārdale par labu citu preču pakalpojumu patēriņam,» sacīja Paula.
Viņa piebilda, ka izdevumu īpatsvara krituma dēļ ir nedaudz ir sarukusi pārtikas cenu loma inflācijā. «Šī tendence savukārt ir raksturīga arī ienākumu pieauguma apstākļiem attīstītās valstīs, uz tā rēķina pieaugot citu preču un pakalpojumu īpatsvaram (šā gada inflācijas svaros audzis, piemēram, atpūtas un kultūras, ēdināšanas pakalpojumu īpatsvars, kā arī ar tehnoloģiju attīstību saistīto preču īpatsvars),» norādīja Paula.
Tāpat viņa minēja, ka pārtikas cenas pasaulē pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem turpināja sarukt vēl arī janvārī, un tas novērots visās lielākajās preču grupās pārsvarā augoša piedāvājuma dēļ. Naftas cenas, lai gan ilgstoši neuzkavējās intervālā zem 30 ASV dolāriem par barelu, tomēr saglabājas zemākas nekā pērn, un patērētāju konfidence nedaudz uzlabojas. «No tā varētu gaidīt pakāpenisku pieprasījuma pieaugumu pēc nepārtikas un ne-enerģijas precēm un pakalpojumiem. Un attiecīgi – pamatinflācijas pieaugumu. Arī pakalpojumu un tirdzniecības nozares noskaņojums janvārī uzlabojās. Tomēr pagaidām globālo resursu ietekme uz inflāciju Latvijā saglabājas visai spēcīga, to būtiski samazinot,» teica Paula.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri - deflācija bija 0,3% apmērā. Savukārt gada vidējā inflācija ‒ pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ‒ janvārī bija 0,2%.