«KVV Liepājas metalurga» attieksme liecina par postpadomju laikiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» attieksme rāda, ka tas nav gatavs strādāt Eiropas Savienības tirgū un darbojas postpadomju režīmā, kad ar ar vieglu roku var pajautāt premjeram atbalstu un to ar vienu parakstu saņemt, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atzina, ka sadarbība ar «KVV Liepājas metalurga» īpašniekiem nav bijusi vienkārša. Valdība ir sniegusi uzņēmumam visu informāciju par to, ko tā var piedāvāt, - dzelzceļa pakalpojumu atlaides un elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes samazinājumu. Obligātās iepirkuma komponentes samazinājumu gan vēl nepieciešams Eiropas Komisijas akcepts, un komisija pašlaik vēl vērtē šo jautājumu.

Ekonomikas ministre sacīja, ka uzņēmuma prasības pēc atbalsta ir stipri vien lielākas, tai skaitā uzņēmums lūdzis atbrīvot garantiju, kas ir nodrošinājums valstij. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka šo lūgumu «nebūtu ne gudri, ne saprātīgi atbalstīt».

Politiķe atzīmēja, ka valdība ir maksimāli atbalstījusi rūpnīcas lūgumus to atbalstīt.

Kā ziņots, uzņēmumam «KVV Liepājas metalurgs» pērn decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro, taču tas netika izdarīts. Uzņēmums lūdzis atlikt kavēto maksājumu. Lai valsts piekristu «KVV Liepājas metalurga» kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada janvāra beigām par atliktā maksājuma segšanu.

Pagājušajā nedēļā paziņojumā medijiem «KVV Liepājas metalurgs» pauda viedokli, ka patlaban kreditori un valdība ieņēmuši «ultimatīvu» nostāju. Uzņēmums nejūtot, ka valdība gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes.

LETA jau ziņoja, ka «KVV Liepājas metalurga» apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu