Uzņēmums «KVV Liepājas metalurgs» ir nonācis situācijā, ko var pielīdzināt strupceļam, savu viedokli pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), ieskicējot divus iespējamos scenārijus par situācijas turpmāko attīstību uzņēmumā.
«Uzņēmums «KVV Liepājas metalurgs» šodien ir nonācis tādā kā strupceļā. Viena izeja - turpināt šajā pašā veidā strādāt nerentablā darbībā, kas, saprotams, nevar ilgt bezgalīgi. Otrs risinājums - gaidīt valdības pretimnākšanu un izdevīgāku energoresursu cenu politiku, bet tad jāsaprot, ka arī valdība grib pretī redzējumu, kādas investīcijas tiks ieguldītas energoefektivitātē un modernizācijā, lai paplašinātu sortimentu. Bez tā būs neiespējami noturēties tirgos,» atzina Sesks.
Liepājas pašvaldība uztur sakarus ar uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» vadību, taču pašvaldības rīcībā nav tādu sviru, kas varētu būtiski ietekmēt situāciju. «Te ir vajadzīgi nopietni kompleksi lēmumi, kas turklāt jāsaskaņo ar Eiropas Savienību,» norādīja Liepājas mērs.
Liepājas pašvaldībai ir bijusi iespēja iepazīties ar uzņēmuma izstrādāto tālākās darbības biznesa plānu, kurā detalizēti aprakstītas uzņēmuma ražošanas iekārtas un sasniedzamās maksimālās jaudas, analizēti izejmateriālu, energoresursu un produkcijas noieta tirgi. Tāpat biznesa plānā apskatītas modernizācijas un energoefektivitātes iespējas uzņēmumā. Tomēr pati galvenā problēma, kā norādīja Sesks, ir tā, ka tomēr nav īstas skaidrības par to, kur produkciju realizēt.
«Labi zinām, kas notiek starptautiskajos noieta tirgos, kuros arvien agresīvāk nāk iekšā Ķīnas metalurģijas produkcija, kam savā zemē pieprasījums ir mazinājies. Ķīna ir pasaulē lielākais tērauda ražotājs, bet tam ir ekonomiskās problēmas savās mājās. Ķīnas tērauds - pārsvarā no valstij piederošām rūpnīcām - Eiropā tiek pārdots par cenu, kas zemāka par pašizmaksu,» vienu no globālajām metalurģijas nozares tendencēm ieskicēja Sesks.
«Produkcijas noieta stāvoklis pasaulē ir slikts, un daudzi uzņēmumi Eiropā samazina vai pat uz laiku apstādina savas ražošanas jaudas. Sagaidāms, ka vājākos spēlētājus tirgus izstums, taču paredzams, ka situācija varētu uzlaboties pavasarī, kad pēc ziemas Eiropā atsāksies būvniecība. Cerības, iespējams, varam saistīt ar ASV tirgu, kas varētu atvērties 2018.gadā,» pieļāva Liepājas mērs.
«Liepājai būtu svarīgi, lai uzņēmums strādātu un dotu pienesumu visai Latvijas tautsaimniecībai. Turklāt ne tikai tā, kā šobrīd, bet izmantojot visus resursus, kas ir tā rīcībā. Lielākā daļa no rūpnīcas teritorijām šobrīd stāv dīkstāvē - arī modernā elektrokausēšanas krāsns. Pat ja metalurgam visas tās teritorijas nav nepieciešamas, tad pilsētā ir labs piemērs ar bijušo gaļas kombinātu. Šodien šī bijušā kombināta vietā izveidojies mūsdienīgs biznesa centrs ar 13 Skandināvijas uzņēmumiem. Tas arī ir viens no ceļiem, ko var attīstīt, - brīvajās teritorijās veidojot metālapstrādes klāsterus,» piebilda Sesks.
Jau ziņots, ka gadījumā, ja Latvijas valdība nesniegs atbalstu AS «KVV Liepājas metalurgs», līdzīgi kā citas Eiropas valstis saviem metalurģijas uzņēmumiem, tad brīnums nenotiks un uzņēmumam var nākties apturēt savu darbību, aģentūrai LETA sacīja «KVV Liepājas metalurga» valdes loceklis Igors Talanovs, norādot, ka galvenā problēma ir elektroenerģijas cenas.
Uzņēmuma akcionāri būtu gatavi sniegt kreditoriem rakstiskas garantijas par to, ka uzņēmumā tiks veiktas biznesa plānā paredzētās finanšu investīcijas, taču tikai tad, ja tiek panākta vienošanās par elektroenerģijas cenu samazināšanu. Pie pašreizējām cenām ražošana rada zaudējumus un akcionāri nav gatavi papildu ieguldījumiem zaudējumus radošā uzņēmumā, sacīja Talanovs, komentējot, kāpēc nav izpildīts viens no valdības izvirzītajiem nosacījumiem - akcionāru apliecinājums par investīciju veikšanu.
LETA jau ziņoja - ja līdz janvāra beigām neizdosies panākt vienošanos ar «KVV Liepājas metalurgu» par valdības izvirzīto nosacījumu izpildi, kreditoriem būs jāsāk realizēt tiesības uz nodrošinājumu, žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
«Patlaban valdības nosacījumi ir izpildīti daļēji. Nav iesniegtas bankas garantijas par visu kavēto maksājuma summu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet tikai par daļu no šīs summas. Tāpat ir saņemts tikai uzņēmuma vadības apliecinājums par to, ka tiks veikti biznesa plānā paredzētie finanšu ieguldījumi, taču nav saņemts akcionāru apliecinājums par ieguldījumiem,» sacīja Āboliņš.
Valsts kases pārvaldnieks uzsvēra, ka sarunas ar uzņēmumu notiek visu laiku un tās tiks turpinātas, lai panāktu vienotu izpratni par nosacījumu izpildi. «Dialogs nav beidzies, tomēr kreditoriem ir jāizskata tās tiesības uz nodrošinājumu, ko paredz iepriekš noslēgtie līgumi. Tomēr arī tiesību uz nodrošinājumu realizācija neizslēdz dialoga turpināšanu ar uzņēmumu,» sacīja Āboliņš.
Ministru kabinets šonedēļ vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar «KVV Liepājas metalurga» saistību neizpildi, bet par to varētu lemt nākamnedēļ, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Ministrs informēja, ka valdība uzklausīja Valsts kases un auditora SIA «Deloitte Latvia» starpziņojumu par situāciju «KVV Liepājas metalurgā».
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka Valsts kasei ar «KVV Liepājas metalurga» saistību izpildi jātiek galā līdz šā mēneša beigām. Pēc Straujumas teiktā, ir vairāki scenāriji, kas var sekot nosacījumu neizpildei, taču viņa tos neatklāja.
Lai valsts piekristu «KVV Liepājas metalurga» kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu. Uzņēmuma atbildi valdība gaidīja līdz 18.janvārim. Ja uzņēmums izpildītu šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts.
