Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais valsts iestāžu darba plāna projekts ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020.gadam ir nepilnīgs un nesniegs cerēto, uzskata biedrības «Business Against Shadow Economy» (BASE) un «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
BASE atzinīgi vērtē plāna projektu, tomēr uzskata, ka piedāvātie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai neļaus sasniegt valdības izvirzīto mērķi, proti, būtiski kāpināt valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomiku. BASE eksperti iesaka valdībai sadarbībā ar uzņēmējiem un ekspertiem turpināt darbu pie plāna, lai ar efektīviem pasākumiem samazinātu ēnu ekonomiku daudz straujāk nekā par FM minēto vienu procentu gadā.
Sauka atgādināja, ka pirms gada valdība definēja ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, un solīja, ka mazināšanas pasākumi būs galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Plānu mērķa sasniegšanai FM izstrādāja gandrīz gadu, un tas satur 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020.gadam.
«Ambīcija ēnu ekonomikas mazināšanai, neapšaubāmi, ir redzama, tomēr plāna projekts neliecina, ka tā var tikt sasniegta tuvāko piecu gadu laikā,» norādīja Sauka. Viņš atzīmēja, ka ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību. «Līdz ar to plāna veidošanā un realizēšanā ir svarīga ne tikai visu atbildīgo ministriju iesaistīšana, bet arī plašāka sociālo partneru – tai skaitā dažādu nozaru uzņēmēju pārstāvju – iesaiste. Sasaiste ar iepriekš realizēto ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, plānā ietverto veicamo pasākumu un sasniedzamo mērķu konkretizēšana, pasākumu izpildes termiņu pārskatīšana, kā arī plāna papildināšana vairākās būtiskajās jomās- sevišķi attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem, t.sk. nodokļu sistēmas pilnveidošanu- ļautu samazināt ēnu ekonomikas apjomu daudz straujāk nekā par 1% gadā, kā to pašreiz paredz FM. Tāpat būtu svarīgi izvērtēt atsevišķu plānā ietverto represīva rakstura pasākumu ietekmi uz birokrātijas palielināšanos – lai nesanāk apkarojot ēnu ekonomiku «apkarot» uzņēmējdarbību,» norādīja pētnieks.
Atbilstoši «SSE Riga » ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5-13,2% no IKP. Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadā ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0,3% no IKP . Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (izvairīšanās no nodokļu maksāšanas), kas šobrīd veido aptuveni 46% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Otrs lielākais īpatsvars Latvijas ēnu ekonomikā ir aplokšņu algām, atzīmēja Sauka.
Savukārt BASE valdes loceklis Jānis Butkevičs norādīja, ka plānā ir nesamērīgs uzsvars uz kontroles pasākumiem un kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanu – pie šādiem pieskaitāmi 37 no 50 plānā iekļautajiem pasākumiem, kas nes līdzi papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. «Plānā ietvertie priekšlikumi veidot darba grupas, izvērtēt idejas, sagatavot informatīvos ziņojumus liecina par fokusu uz procesu, nevis uz sasniedzamo rezultātu. Turklāt, plānā iztrūkst sākotnēja ietekmes izvērtējuma, proti, cik uzņēmējiem un valstij izmaksātu priekšlikumu ieviešana, piemēram, katra kases čeka parakstīšana ar elektronisku parakstu. Darbs pie plāna jāturpina,» uzsvēra Butkevičs.
BASE eksperti uzskata, ka šobrīd plāna projektā trūkst tādu būtisku jomu kā nodokļu politikas pilnveidošana, sodu piemērošanas efektivitātes uzlabošana, nodokļu samaksas vienkāršošana, budžeta finansējuma izlietojuma pilnveidošana un korupcijas apkarošana. Bez šīm jomām, plāna projekts ir nepilnīgs un nesasniegs būtisku ēnu ekonomikas samazinājumu.
Savus priekšlikumus BASE ir iesniegusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministrei Danai Reizniecei – Ozolai un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, paužot gatavību iesaistīties tālākā plāna pilnveidē.
Jau vēstīts, ka Rīgā ceturtdien notiks Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēde.
Sēdē plānots izskatīt projektu par valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. - 2020.gadam.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir atbildīgo institūciju - valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju - darbību koordinēšana un uzraudzība ēnu ekonomikas apkarošanas jomā.
Padomi vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir ekonomikas, finanšu, iekšlietu, labklājības, satiksmes, tieslietu, veselības un zemkopības ministri, kā arī ģenerālprokurors,Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts darba inspekcijas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks, Veselības inspekcijas vadītājs.
