Finansējuma pieejamība uzņēmējiem - iesācējiem patlaban Latvijā ir viena no labākajām Eiropā, otrdien konferencē «Atbalsts uzņēmējiem» sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis.
«Gan igauņi, gan lietuvieši ar skaudību var skatīties uz mums, kādā veidā un ar kādiem instrumentiem mēs palīdzam uzsācējiem ar finanšu pieejamību,» teica Valantis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāsaprot, ka tie finanšu līdzekļi, kas ir Latvijas rīcībā, ir ļoti ierobežoti.
«Ir ļoti būtiski šos līdzekļus izmantot efektīvi,
lai tā ietekme no atbalsta jomas būtu maksimāli liela un arī ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem būtu maksimāli liela. (..) Mums ir jāapzinās, ka tas, kas ir izdarīts kopš krīzes, kopš 2009.gada ir diezgan daudz, un mēs bijām smagi cietuši krīzes laikā, un pateicoties uzņēmējiem, mēs esam tikuši no krīzes ārā. Tas, kas mums ir jāapzinās, ka ES fondi ir viens no būtiskākajiem avotiem, kādā veidā mēs varam uzņēmējiem palīdzēt,» sacīja Valantis.
Pēc Valanta teiktā, ar ES fondu finansējumu palīdzību ir modernizētas vairāk nekā 400 uzņēmumu ražotnes, apmācīti vairāk nekā 28 tūkstoši darbinieku. «Šobrīd ir gan jau vismaz 30 tūkstoši darbinieku, kuru iemaņas ir pilnveidotas un, pateicoties šīm lietām, ir iespēja pārvarēt krīzi un nodrošināt to, ka Latvija ir bijusi ES ar straujāko izaugsmi, un šobrīd mēs arī ekonomiskajā izaugsmē esam virs ES līmeņa,» klāstīja Valantis.
Kā galvenos izaicinājums pašreizējam plānošanas periodam, Valantis norādīja ekonomikas transformāciju uz tirgojamiem sektoriem un augstāku produktivitāti, palielināt eksporta īpatsvaru tautsaimniecībā, kā arī veicināt finansējuma pieejamību un mazo un vidējo komersantu (MVK) konkurētspējas veicināšana un specializācija ārpus Rīgas (tam paredzēt 237,1 miljons eiro).
Viņš arī atzīmēja -
lai ekonomiskā izaugsme būtu ilgtspējīga, tai jābūt balstītai uz jaunu produktu radīšanu, uz produktiem ar augstu pievienoto vērtību,
lai Latvijas uzņēmēji būtu konkurētspējīgi.
«MVK konkurētspējā liels uzsvars ir uz finanšu instrumentiem. Šajā sadaļā mēs strādāsim ar uzņēmējdarbības iesācējiem caur biznesa inkubatoriem. Šie inkubatori būs pieejami visos Latvijas reģionos, un mēs strādāsim daudz aktīvāk arī ar agrīnākām idejām. Mēs palīdzēsim apstrādes rūpniecības uzņēmumiem tikt pie atbilstošām telpām caur industriālo teritoriju atvērtības programmu. Tāpat turpināsim atbalstīt komersantus, lai palīdzētu ieiet ārējos tirgos,» sacīja Valantis.
Tāpat izaicinājums ir arī ierobežotā pētniecības un attīstības kapacitāte uzņēmumos,
zems privātā sektora investīciju līmenis pētniecībā un attīstībā, kā arī zems inovatīvo un tehnoloģiski intensīvo uzņēmumu īpatsvars un nepietiekama tehnoloģiju pārneses un komercializācijas kapacitāte (tam paredzēti 193,5 miljoni eiro). «No statistikas datiem mēs redzam, ka Latvijā gan mūsu komersanti, gan pati valsts salīdzinoši maz iegulda pētījumiem un jaunu produktu attīstībā un šis ir ļoti būtisks faktors, kas mums būtu jāveicina. Mēs redzam, ka mūsu produktivitāte stipri atpaliek no ES vidējā produktivitātes līmeņa,» sacīja Valantis.
Savukārt energofektivitātes un enerģētikas procesu uzlabošanā valstī izaicinājums ir zema energoefektivitāte enerģijas gala patēriņā dažādos ēku sektoros, lieli siltuma zudumi enerģijas pārvaldes un sadales sistēmās, kā arī atkarība no fosilajiem energoresursiem (tam paredzēti 333,6 miljoni eiro). «Bez uzņēmējdarbības EM atbild arī par enerģētiku, un diezgan liels bloks ir saistīts ar energoefektivitāti, un šai ziņā mums ir novirzīti pietiekami lieli resursi, lai jaunajā plānošanas periodā mēs palīdzētu ne tikai ar ēku siltināšanu,bet arī palīdzētu komersantiem nosiltināt viņu ražošanas telpas un tehnoloģiskās iekārtas nomainītu uz energoefektīvākām, kā arī palīdzētu valstij nosiltināt centrālās valsts pārvaldes ēkas,» klāstīja Valantis.
Lai palīdzētu komersantiem izstrādāt jaunus produktus, ir izstrādāti divi galvenie rīki - kompetenču centri (finansējums - 72,3 miljoni) un inovācijas vaučeri (septiņu miljonu eiro finansējums). «Vaučeri ir kaut kas līdzīgs kompetenču centriem, tikai paredzēts mikro uzņēmumiem, sākotnēji palīdzēt ar nelielām naudām jaunu projektu izstrādei. Papildu no inovācijām, kur mēs ieguldīsim, mēs redzam diezgan lielu potenciālu atbalstīt tehnoloģiju pārnesi, lai mūsu tautsaimniecībai lielāka ietekme būtu no tā, ko pēta mūsu universitātēs un pētniecības centros, un lai šiem centriem palīdzētu komercializēt viņu pētījumus un izstrādes. Faktiski pāriet uz to modeli, kas ir citās attīstītās valstīs, kur universitātēm pietiekami liela ienākumu daļa veidojas no šādu pētījumu komercializācijas un tālākpārdošanas komersantiem,» skaidroja Valantis, piebilstot, ka turpināsies arī darbs ar studentiem un jauniešiem, lai motivētu viņus kļūt par komersantiem.
Runājot par plānotajām ES fondu atbalsta programmām nākamā gadā, Valantis atzīmēja, ka viena no programmām, ar ko komersanti var rēķināties, ir starptautiskās konkurētspējas veicināšanas un ārējo tirgu apgūšanas programma, kuras īstenošanai novirzīti 52 miljoni eiro. «Tās ietvaros mēs turpināsim to, kas jau ir finansēts līdz šim. Atbalsts ir paredzēts komersantiem, lai viņi var piedalīties ārvalstu izstādēs vai nacionālos stendos,» skaidroja Valantis, piebilstot, ka atbalsts būs pieejams nepārtraukti.
Kā jaunumu Valantis minēja ražotņu un produktu sertifikāciju, lai komersanti spētu ieiet jaunos ārējos tirgos. «Bez tā visa, mēs arī turpināsim strādāt pie tā, ka reklamēsim Latviju kā tūrisma galamērķi. Šis atbalsts, mūsuprāt, ir ļoti efektīvs, pat visos šajos krīzes un politiskajos notikumos, kas mums ir izveidojusies ar Krieviju. Šī tūrisma plūsma ir diezgan veiksmīgi veidojusies Latvijā, un strādājot ar mērķa tirgiem, mums ir labi rezultāti,» sacīja EM pārstāvis.
Tostarp atbalstam nodarbināto apmācībām paredzēti deviņi miljoni eiro. «Šī programma strādā caur nozaru asociācijām. Šeit nepiesakās komersanti individuāli, bet piesakās asociācijas, un caur tām tiek nodrošinātas apmācības komersantiem, nodrošinot, ka tiem nav nekāds administratīvais slogs, lai saņemtu atbalstu,» skaidroja Valantis, piebilstot, ka galvenokārt apmācības paredzētas, lai uzlabotu tiešo darba pienākumu veikšanu.
Tāpat Valantis sacīja, ka EM uzstādījums sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) ir, ka nepieciešams paredzēt arī atbalstu grantu veidā, iekārtu iegādei. «No visa fondu finansējuma mēs esam novirzījuši 60 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādei. Jāņem vērā arī vairāki aspekti, ka nebūs tā kā bijis līdz šim, kad varēja pieteikties konkursam un iegādāties jebkuru standarta ražošanas iekārtu. Šobrīd EK uzstādījumi par šī finansējuma izmantošanu ir skarbāki un var finansēt no struktūrfondiem tikai tādu iekārtu izveidi, ja tas ir kaut kas jauns un unikāls. Tas nozīmē, ka jāizveido tādas jaunas iekārtas prototips, kas līdz šim nav bijis,» klāstīja EM pārstāvis.
Viena no lielākajām programmām ir arī atbalsts jaunu produktu izstādei, kas tik finansēta caur konferenču centru programmu, kurai savukārt atvēlēti 72,3 miljoni eiro - 20 miljoni paredzēti iekārtu infrastruktūras izveidei un 50 miljoni - tieši jaunu produktu izstrādes izmaksu segšanai.
«Tas ko mēs paredzam ir, ka šo jauno produktu var izstrādāt gan pie sevis, gan pasūtīt kā ārpakalpojumu. Šie gadījumi var būt dažādi, un tas, kas ir jāsaprot, jums kā komersantiem, ka šeit būs jārunā ar kompetenču centriem, kuros jūs varēsiet pieteikt savas idejas, lai varētu saņemt finansējumu šī jaunā projekta izstādei. Būs būtiski no komersantu puses parādīt, kādā veidā šis pētījums vai jaunis produkts ietekmēs uzņēmējdarbību, vai nu pieaugs apgrozījums, darbinieku skaits, produktivitāte vai eksporta apmērs,» skaidroja Valantis.
Viņš atzīmēja, ka kompetenču centri būs sadalīti pēc astoņiem specializācijas virzieniem noteiktās prioritārajās jomās.
Runājot par klasteru programmu, Valantis atzīmēja, ka to darbības vērtas uz eksporta un apgrozījuma pieaugumu un vēlama specializācija uz kopīga produkta attīstīšanu pievienotās vērtības ķēdes attīstību.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Rīgā otrdien notiek šā gada pēdējais pasākums forumu ciklā «Atbalsts uzņēmējiem», kura mērķis ir informēt komersantus par pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbībai.
Forumu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar «Attīstības finanšu institūciju «Altum«» un Centrālo Finanšu līgumu aģentūru. Šā gada rudenī forumi «Atbalsts uzņēmējiem» kopumā tika organizēti deviņās Latvijas pilsētās.
