«Swedbank»: Algu kāpums būs spējš arī nākamajos divos gados

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr/Kompania Piwowarska

Algu izaugsme turpinās būt spēja arī nākamajos divos gados, jo uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus ar atbilstošām prasmēm, prognozē «Swedbank» ekonomists Andrejs Semjonovs.

Bankas analītiķi šogad vidējās bruto algas izaugsmi prognozē 6,5% apmērā, turpmākajos divos gados attiecīgi 5,5% un 6%.

Minimālā alga nākamgad atkal tiks paaugstināta, bet nu jau krietni mērenāk nekā šogad - par 2,8%, salīdzinot ar 12,5% pērn. Tāpēc šī soļa devums vidējās algas izaugsmē vairs nebūs tik būtisks.

Šogad 3.ceturksnī bruto algas gada izaugsme paātrinājās līdz 7,3%, turklāt alga otro ceturksni pēc kārtas auga visās nozarēs. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā straujāk par vidējo ekonomikā kopumā algas turpināja augt apstrādes rūpniecībā, iekšzemes tirdzniecībā, ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, IT un komunikācijas pakalpojumos, kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu un mākslas un izklaides nozarē. Patērētāju pirktspēja augusi vēl straujāk par algām. Vidējā neto alga 3.ceturksnī bija par 8,2% augstāka nekā pērn. Patēriņa cenas šajā laikā tikpat kā nemainījās, tādējādi reālā neto alga pieaugusi par spējiem 8,3%.

Semjonovs atzīmē, ka iedzīvotāju tēriņi vēl arvien šķiet samērā piesardzīgi un aug lēnāk par ienākumiem. Mājsaimniecības arī turpina uzkrāt - to kopējie noguldījumi bankās septembrī bija par 7% lielāki nekā pērn.

«Swedbank» ekonomists skaidro, ka algu kāpumu veicina vairāku faktoru kopums. Pirmkārt, darba meklētāju īpatsvars, lai arī joprojām ir samērā augsts, jau ir pietuvojies tā strukturālajam līmenim, proti, darba devēju prasības samērā bieži nesakrīt ar potenciālo darba ņēmēju prasmēm un tādējādi uzņēmumiem var būt grūtības atrast darbiniekus, pat ja bezdarbnieku ir pietiekami daudz. Otrkārt, spiedienu uz algām rada arī sarūkošs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, tas ir, darbaspēka piedāvājums. Treškārt, to veicina arī emigrācijas riski būtiski zemāka ienākuma līmeņa dēļ nekā turīgākajās Eiropas valstīs - bruto ienākumi uz iedzīvotāju, piemēram, ir vien aptuveni ceturtdaļa no ienākumu līmeņa Zviedrijā vai trešdaļa Vācijā. Papildus šiem faktoriem vidējā alga šogad palielinājusies arī tāpēc, ka gada sākumā tika paaugstināta minimālā alga. Līdz ar to algu kāpums vismaz daļēji atspoguļo arī ienākumu legalizāciju, ne tikai taustāmu pieaugumu ienākumos.

Kā ziņots, šogad 3.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 829 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 3.ceturksni, tā palielinājās par 7,3%, apsteidzot gada pieauguma tempu šā gada pirmajā ceturksnī (6,2%) un otrajā ceturksnī (6,4%).

Straujāk algas palielinājās privātajā sektorā - par 8,3% gada laikā, sabiedriskajā sektorā kāpums bija par 5,4%. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 811 eiro, sabiedriskajā sektorā - 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā - 815 eiro.

Šogad 3.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 611 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas - par 8,2%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu