Terora cena parasti ir augsta

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX

13. novembrī Parīzē notikušie terora akti rada jaunas ekonomiskās realitātes. Lai kā tas izklausītos, arī teroristu uzbrukumi tiek analizēti no līdzekļu aprites skatpunkta.

Pirmās ekonomiska rakstura vēstis pēc uzbrukumiem Parīzē bija tikpat satraucošas, cik terora aktu gadījumos stereotipiskas.

Trešdien tapa zināms, ka lielākās Japānas kompānijas - Mitsubishi Chemical, Ricoh, Fujitsu, Mazda Motor - atceļ vai uz laiku ierobežo savu darbinieku komandējumus uz Eiropas valstīm. Lidmašīnu salonu piepildītība maršrutā Tokija-Parīze uzreiz pēc 13. novembra notikumiem lidkompānijai Japan Airlines mazinājās par 20%, bet All Nippon Airways - par 30%.

Francijas fondu indekss SAS 40, kas pirmdien, 16. novembrī, tirgošanās sākumā pazeminājās par vairāk nekā 1%, drīz iegāja pozitīvajā zonā un visas dienas laikā svārstījās ap nulles pieaugumu. Paneiropas indekss Stoxx Europe 600 pirmdienas vidū pat pieauga par 0,3%. Šeit vērojama atšķirība: pēc teroristu uzbrukumiem Londonā un Madridē indeksi IBEX35 un FTSE biržu slēgšanas mirklī bija kritušies attiecīgi par 2,2% un 1,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo dienu.

Nākamajās dienās pēc Parīzes terora akta tika atceltas futbola spēles Vācija-Nīderlande un Beļģija-Spānija, vairāki citi sporta notikumi, filmu demonstrācijas un koncerti Parīzē - gan cieņas pret bojā gājušajiem, gan arī drošības apsvērumu dēļ.

Pēc atceltās izlases spēles Hannoverē Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs teica: «Mēs esam vienisprātis, ka nevēlamies fundamentāli mainīt savu dzīvesveidu. Mēs vēlamies iet uz Ziemassvētku tirdziņiem, apmeklēt tautas mūzikas festivālus. Tam tā jāpaliek.»

Atmiņas par terora aktiem Ņujorkā 2001. gadā un Londonā 2005. gadā pārliecina par lielu pilsētu noturību. Tās pēc uzbrukumiem spēj atkopties ar pārsteidzošu ātrumu un enerģiju. Paziņojumi par to, ka teroristi neuzveiks Parīzi, nav gatavības cīņai apliecinājums, bet gan fakta konstatēšana.

13. novembra uzbrukumu īstermiņa sekas

Skaidrs, ka Francijas šā gada IKP ietekmēs dažas zaudētās veikalu tirdzniecības dienas un nenotikuši izklaides pasākumi - tuvākajā laikā patēriņa preču jomas kompānijas var sadurties ar peļņas pieaugumu palēnināšanos.

«Ja saglabāsies uztraukums par iespējamiem nākamajiem terora aktiem, tuvākajos mēnešos patēriņš var mazināties, pārorientējoties uz izklaidēm un atpūtu mājas sienās,» norāda analītiķis Alens Dirē no Goldman Sachs.

Protams, nākamajās dienās pēc uzbrukuma Francijai nācās sadurties ar tiešajiem zaudējumiem, kas saistīti ar kompensācijām bojā gājušo ģimenēm un cietušajiem, ēku un infrastruktūras atjaunošanu.

Visnegatīvāko efektu iespējams sagaidīt tūrisma un transporta sektoros, atzīmē Citigroup eksperti. Fondu tirgu spēlētāji domā tāpat: pirmdienas rīta tirdzniecības sesijā viesnīcu grupas Accor, lidkompānijas Air France-KLM un lidostu operatora Aeroports de Paris akcijas noslīdēja par 5%.

Ik gadu Francija uzņem ap 83 miljonus ārzemju tūristu, pie tam pēdējos gados arvien izteiktāka kļuva tendence ilgstoši dzīvot hoteļos, kas strauji palielināja industrijas ieņēmumus. Patlaban tūrisma nozares īpatsvars Francijas IKP sasniedzis 7%. Pastāv bažas: mazinoties tūristu skaitam, var sarukt patērētāju, uzņēmēju un investoru optimisms.

Acumirklīgās sekas - nodarījums tūrisma industrijai un iedzīvotāju tēriņu līmenim ir acīmredzamākie - visdrīzāk izrādīsies īslaicīgas. Tomēr pastāv virkne faktoru, kas var raisīt būtiskas - lai arī netiešas - ilgtermiņa sekas.

Naftas tirgus svārstības un budžetu deficīti

Pirmo reakciju uz terora aktiem var ieraudzīt finanšu tirgos. Tā kā skaidri prognozējama karadarbības pastiprināšanās Tuvajos Austrumos, tad uzmanība pirmkārt jākoncentrē uz naftas tirgu.

Lai arī šeit pastāv maza varbūtība, nav izslēgts, ka karadarbība «izies» ārpus Sīrijas robežām, ietekmējot melnā zelta piegādes apjomus - šādas tirgus dalībnieku bažas var likt nosvārstīties akciju cenām pirms reāliem notikumiem.

Pirmajā nedēļā pēc 13. novembra notikumiem naftas tirgū vērojama izteikta nervozitāte: vispirms cenas visai iespaidīgi traucās augšup, pēc tam sāka krist - lai atkal kāptu. Kam melnā zelta cenu celšanās būtu visizdevigākā? Pirmkārt, Krievijas rubļu budžeta ienākumi izteikti atkarīgi no naftas cenas.

Otrkārt, arī visām pārējām Tuvo Austrumu karā iesaistītajām valstīm, ieskaitot Islāma valsts teroristus. Iespējams, ka Katara, Saūda Arābija un citas valstis palielinās izdevumus ekstrēmistu atbalstam. Arī Irānai ienākumu pieaugums ļautu audzēt ietekmi šajā konfliktā.

Jāpiebilst, ka ģeopolitiskie faktori jau ilgstoši neietekmē naftas tirgu. Nav garantijas, ka nestabilitātes pieaugums reģionā spēs lauzt lejupejošo melnā zelta cenas trendu. Pārmērīgais globālais naftas piedāvājums var izrādīties ļoti biezs drošības spilvens - visdažādāko kataklizmu gadījumā.

Aktīvs, kas teorētiski jūtīgi var reaģēt uz kara darbības eskalāciju, ir zelts. Faktiski jebkuri «papīra» aktīvi var tikt iesaldēti, taču ar dzelteno metālu tas nenotiks. Pilnīgi iespējams, ka šajā sakarā mēs vērosim pāreju no «viegli bloķējamiem» aktīviem uz zeltu. Lai arī pieprasījuma pēc zelta pieauguma gadījumā nav garantiju, ka šī dārgmetāla cena strauji kāps.

Parīzes uzbrukumu iespaidā fondu tirgos šobrīd kopumā lieli kritieni nav sagaidāmi. Lai arī izklausās ciniski, tomēr biržas spēj nobaidīt vienīgi 11. septembra atkārtošanās - pie tam tikai Ņujorkā. Tomēr iespējams, ka fondu tirgi tiks pakļauti lielākām svārstībām un ikviens notikums tajos atbalsosies skaļāk nekā pirms 13. novembra.

Eiro tieksies uz paritāti ar dolāru?

Aplūkojot terora aktu Parīzē saistībā ar makroekonomisko situāciju Eiropā, vērts atcerēties, ka 2 nedēļas pirms tā Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi atzina ekonomikas pārāk nopietnas bremzēšanās riskus un spēcīgu deflācijas spiedienu. Tagad pastāv iespējamība, ka šiem procesiem pārklāsies 13. novembra notikumu ietekme uz ekonomikas aktivitātēm.

Līdz ar to visai droši var prognozēt, ka 3. decembrī M. Dragi paziņos par vērienīgu izrāvienu kvantitatīvās mikstināšanas (QE) programmas īstenošanā, pie tam tai jāpārsteidz investorus un jārada pareiza reakcija tirgos: tātad sagaidāma kredītu cenas un eiro kursa pazemināšanās.

Domājams, ka ECB paplašinās QE programmu par 10 mljrd. EUR mēnesī, to pagarinās un samazinās depozītu likmi līdz -0,30%. Uzreiz pēc tam sekos nākamā intriga: ASV Federālo Rezervju sistēma - visdrīzāk aiz noguruma to nedarīt - beidzot cels savu aizdevuma likmi.

Sagaidāmais rezultāts: eiro kurss strauji tuvosies dolāram, iespaidīgs daudzums investīciju no Eiropas plūdīs uz Savienoto Valstu obligācijām, no kurām pēdējā laikā tiecās atbrīvoties vairākas attīstības valstis - ienākumu krišanās un kapitālu aizplūdes dēļ.

Līdztekus eiro kursa lejupslīdei jauna nenoteiktība var provocēt viena deflācijas viļņa nākšanu. Uzbrukums Parīzē visdrīzāk atstās iespaidu uz ilgtermiņa Eiropas vērtspapīriem: sagaidāms riska prēmijas pieaugums un obligāciju cenu krišanās.

Papildus drošības un militārie izdevumi

Pastāv liela varbūtība, ka tagad Francija un Eiropa sāks tērēt ievērojamu papildu naudu armijai, policijai un robežu kontrolei, kā arī pastiprinātai uzmanībai pret ārzemniekiem un personām ar dubulto pilsonību. Tāpat nozīmīgi pieaugs Francijas izdevumi Sīrijas kampaņai.

Morics Krēmers, Standard & Poor's suverēno reitingu nodaļas vadītājs, pauž, ka drošības izdevumu palielināšana viennozīmīgi sarežģīs fiskālo situāciju virknē ES valstu.

Nepieciešamība reaģēt uz nopietniem izaicinājumiem var novest pie neliela budžetu deficītu pieauguma. Daudzi analītiķi apgalvo, ka drošības un militāro izdevumu augšana atstās pozitīvu iespaidu uz ekonomiku.

Terora akts migrācijas krīzes vidusposmā

Runājot par iespējamām ilgtermiņa sekām, jāpievērš uzmanība tam, ka draud sadrupt Šengenas sistēma. Bet iekšējo robežu atvēršana ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem.

Terora akti Parīzē notika tieši tajā brīdī, kad Eiropa bija iekļuvusi migrācijas krīzes vidusposmā: aizsākoties nekontrolējamiem imigrantu plūdiem, valstis viena pēc otras sāka slēgt savas robežas: vispirms Balkānos parādījās dzeloņdrāšu žogi; tagad šāda rīcība ienākusi prātā arī Vācijai un Zviedrijai, kur imigranti grib nokļūt visvairāk.

Šengenas zonas krahs būtiski ietekmētu gan tirdzniecības, gan pārvadājumu apjomu, kā arī netieši var sekmēt uzņēmējdarbības optimisma pazemināšanos.

«Pat jaunu terora aktu neesamības gadījumā ES ekonomikai saglabāsies noteikti riski, kas saistīti ar drošības pasākumiem,» pausts Standard & Poor's ziņojumā. «Gadījumā, ja ES robežu kontrole iegūs kvazipastāvīgas iezīmes, tas var paaugstināt biznesa vešanas Eiropā izmaksas. Mazāk caurspīdīgas robežas palēninās ekonomisko integrāciju un pavājinās ES valstu ekonomisko izaugsmi.»

Eiropas gatavība uzņemt milzīgu skaitu musulmaņu, kuri nevēlas asimilēties jaunajās sabiedrībās, jau tā noved pie radikālo labējo ideju popularitātes - līdz ar to šīs idejas pārstāvošie politiskie spēki varēs spert daudz aktīvākus soļus. 13. novembra notikumi padziļinās domstarpības jautājumā, ko iesākt ar migrantu plūsmām, un risks, ka šie strīdi paralizēs diskusijas par ekonomikas attīstību, pieaugs.

Atbrīvošanās no bailēm kā ekonomisks faktors

Tātad - risku daudz. Bet kopaina? «Nav neviena iemesla tam, lai fundamentālie radītāji mainītos tik būtiski, lai iedragātu [eirozonas] ekonomikas atjaunošanos,» Parīzes terora akta sekas rezumē Ēriks Nilsens no UniCredit.

Francijai šobrīd ir iespēja papildus pētīt ASV pieredzi, kur ekonomiskā atbilde uz 2001. gada 11. septembri bija daudz plašāka nekā rekomendācijas prezidentam attīstīt tirdzniecības centru un tematisko parku darbību. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda vērtējuma, ekonomiskās politikas stratēģiskie pasākumi tad samazināja ASV ekonomikas tiešos zaudējumus par 75 mljrd. USD.

Tomēr terora cena parasti ir augsta - kaut arī tā mazinās. Ilustrācijai izvēlēsimies vienu no jūtīgākajiem indikatoriem. Pēc 2001. gada 11. septembra traģēdijas, lai atjaunotu iepriekšējo izmantoto viesnīcu numuru skaitu, Ņujorkas hoteļu biznesam bija nepieciešami 34 mēneši. Salīdzinājumam - Madridei, lai attaptos no 2003. gada sprādzieniem metro, vajadzēja 12 mēnešus, bet Londonai pēc 2005. gada uzbrukumiem - 9 mēnešus. Nesen notikušajiem sprādzieniem Bostonas maratona laikā jau bija ļoti ierobežota ietekme uz vietu hoteļos rezervēšanu - tāpat kā Parīzē pēc šāvieniem Charlie Hebdo redakcijā.

Ekonomisti lēš, ka atbrīvošanās no bailēm un satraukuma vislabāk ļaus pārvarēt 13. novembra uzbrukuma sekas - arī ekonomiskās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu