Nākamā gada valsts budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus Latvijas stagnēšanai zemo algu sektorā, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
LDDK: budžeta projekts rada priekšnoteikumus valsts stagnēšanai zemo algu sektorā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajā norādīja, ka šonedēļ sociālie partneri - LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - noslēdza tikšanos ciklu ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Tikšanos laikā sociālie partneri iepazīstināja deputātus ar savu skatījumu uz 2016.gada valsts budžeta veidošanas procesu un plānoto nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
«Latvijas valsts un tās tautsaimniecības attīstības pamatā ir vairāki stratēģiski dokumenti – stratēģija «Eiropa 2020», Nacionālais attīstības plāns, Nodokļu politikas stratēģija 2015.līdz 2017.gadam, valdības deklarācija un ar to saistītais vidēja termiņa un viena gada valsts budžets. Tomēr šoruden valdības apstiprinātais valsts budžeta projekts 2016.gadam ir pretrunā gan ar virkni iepriekšminēto dokumentu, gan starptautisko organizāciju rekomendācijām Latvijai. Tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības izaugsmi, pašreizējā budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus ēnu ekonomikas izplatībai Latvijā un valsts stagnēšanai zemo algu sektorā,» klāstīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norādīja - ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzams, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. «Šķiet, ka valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem – skolotājiem, mediķiem, kultūras darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas samazināt darba samaksu labāk atalgotajiem darbiniekiem, paaugstināt nodokļu slogu darbaspēkam, bet principiāli neskar kopējos ienākumus, piemēram, kapitāla pieaugumu, dividendes, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu,» uzsvēra Krīgers.
Pēc LDDK paustā, Saeimas frakciju deputāti bija vienisprātis ar sociālajiem partneriem, ka nodokļu politikai jābūt vismaz vidējā termiņā paredzamai un prognozējamai, un pašreizējais budžeta veidošanas process ir pretrunā šim uzstādījumam, kā arī ietver klaji pretrunīgus nodokļu politikas risinājumus.
«Tiekoties ar Saeimas deputātiem, sociālie partneri uzsvēra, ka būtiskākie nākamā gada budžeta projekta trūkumi saistīti ar darba nodokļu sloga nesamazināšanu un pat tā palielināšanu atsevišķos algotā darba sektoros, paredzot ieviest tā dēvēto solidaritātes nodokli. Atsaucoties uz pagājušajā nedēļā publiskotā Globālās konkurētspējas indeksa jaunākajiem datiem, sociālie partneri norādīja, ka tieši tajos indikatoros, kas saistīti ar augstu kvalificētu speciālistu piesaisti un noturēšanu Latvijas ekonomikā, mūsu valsts sniegums 144 pasaules valstu salīdzinājumā ir ļoti zems. Piemēram, talantu piesaistē un noturēšanā Latvija attiecīgi ir 110. un 104.vietā pasaulē,» informēja LDDK.
Vienlaikus tajā norādīja, ka sociālie partneri akcentēja atšķirības Latvijas un Igaunijas sniegumā, kur, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir par aptuveni 30% zemāks nekā Latvijā un nodokļi, īpaši darba nodokļu jomā, ir zemāki, kopējie budžeta ieņēmumi ir vairāk nekā par pusotru miljardu eiro gadā augstāki. «No kaimiņvalsts būtu vērts pārņemt arī maksimāli vienkāršu nodokļu sistēmu, kurā nodokļu maksātājiem viegli orientēties, bet arī valstij – daudz vieglāk mazināt ēnu ekonomikas riskus, kā arī – reinvestētās peļņas nodokļa pieeju, kas veicinātu gan investīcijas ekonomikā, gan mazinātu ēnu ekonomiku,» piebilda konfederācijā.
Sociālie partneri apņēmušies turpināt aktīvu sadarbību ar Saeimas deputātiem un citām iesaistītajām pusēm 2016.gada valsts budžeta izskatīšanas un apstiprināšanas gaitā, bet 2016.gada sākumā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakškomisijā kopā ar Finanšu ministriju sāks detalizētu nodokļu sistēmas revīziju, identificējot nepilnības un nepieciešamos uzlabojumus, kā arī panākot prognozējamu un ilgtspējīgu budžeta plānošanu kopumā.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima šonedēļ nodeva izskatīšanai komisijās nākamā gada valsts budžetu un 24 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016.līdz 2018.gadam. Par atbildīgo komisiju attiecīgo likumprojektu izskatīšanā noteikta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,127 miljardu eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme - 3% apmērā.
Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP. Budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,215 miljoniem vairāk nekā plānots 2015.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.