LBAS: tautsaimniecības attīstības ziņā nākamā gada budžeta projektā nav ilgtspējas

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Nākamā gada budžeta projektā tautsaimniecības attīstības un tautas labklājības ziņā nav ilgtspējas, piektdien diskusijā «Tautsaimniecības attīstībai labvēlīga nodokļu politika vai sabalansēts budžets?» pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.

Pēc viņa teiktā, budžeta projektā ir risināti divi jautājumi - iekšējā un ārējā aizsardzība, savukārt divās jomās - izglītībā un veselībā - ir stagnācija. «Daudzi jautājumi joprojām nav sakārtoti, piemēram, budžeta projektā netiek risināts darba samaksas jautājums, jo darbiniekiem, kuriem krīzes laikā tika samazinātas algas - mediķiem un citām profesiju grupām -, joprojām algas būs zemas. Budžetā piedāvāti risinājumi, lai kāpinātu minimālo algu, bet nelabvēlīgā pozīcijā ir nostādīti tie, kas saņem tuvu minimālajai algai,» klāstīja Baldzēns.

Viņš arī norādīja, ka Finanšu ministrijas (FM) priekšlikuma dēļ pakāpeniski līdz 2020. gadam ieviest diferencēto neapliekamo minimumu lielākie zaudētāji būs uzņēmumi, kuri maksā lielas algas un nav ēnu ekonomikā, savukārt uzņēmumi, kuru darbiniekiem legālās algas ir zemas, kuri maksā konverta algas un neuzrāda peļņu, būs ieguvēji. Tāpat viņš norādīja, ka darba spēka samaksas elastības ziņā Latvija pašlaik ir 140. vietā starp citām pasaules valstīm, kas liecina par to, ka algas ir zemas un būtu jāpaaugstina, kamēr nodokļi joprojām ir ļoti augsti.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) norādīja, ka patlaban Latvija tiešajos nodokļos ir zemākā vietā nekā vidēji citas valstis Eiropas Savienībā (ES) un arī kapitāla nodokļos Latvija ir vienā no sliktākajām pozīcijām ES. Tāpat negatīvi vērtējams, ka Latvija liek uzsvaru uz ieņēmumiem no netiešajiem nodokļiem un arī tas, ka Latvijā efektīvā kapitāla un biznesa ienākuma nodokļa likme mājsaimniecībām un pašnodarbinātajiem 2012.gadā saskaņā ar pēdējiem «Eurostat» datiem bija 3%, kas ir zemākā ES, kur tā vidēji ir vairāk nekā piecas reizes lielāka. Tāpat Latvijā ieņēmumi pēc nodokļu nomaksas ir zemākie Baltijas valstīs, savukārt maksimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme Latvijā ir viena no zemākajām ES.

Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētais profesors Arnis Sauka sacīja, ka nākamā gada valsts budžeta projektā negatīvi ir vērtējama plānotā solidaritātes nodokļa ieviešana, kas būs ļoti neizdevīgs tiem uzņēmējiem, kas maksā darbiniekiem lielākas algas un godīgi maksā nodokļus. Pēc viņa teiktā, valsts mērķi ekonomisko uzrāvienu nevar īstenot cilvēki, kas saņem minimālās algas, līdz ar to plāni ieviest solidaritātes nodokli nav prātīgs solis un nav pamatotu argumentu, kāpēc šāds nodoklis būtu jāievieš. Pēc viņa teiktā, Latvijā ir neadekvāti daudz minimālo algu saņēmēju, salīdzinot ar citām ES valstīm, kas apšauba solidaritātes nodokļa lietderību.

Viņš arī norādīja, ka, saskaņā ar ārvalstu investoru novērojumiem, Latvijā darbaspēks nav mazāk ražīgs, kā piemēram, Skandināvijas valstīs un dažbrīd pat augstāks. Darbinieki, salīdzinot ar saņemtajām algām, ir ļoti produktīvi, kas liecina, ka vajadzētu domāt, kā algas celt. Arī tas, ka Latvijā trūkst darbaspēka ir iemesls, kamdēļ Latvijā būtu jāpalielina algas un tas, vai tas tiks izdarīts legāli, ir atkarīgs no valsts politikas.

Sauka arī sacīja, ka uzņēmēju attieksme pret valdību un to, kā tiek iztērēti nodokļi ir ārkārtīgi svarīga, taču šobrīd no sociālo partneru puses pastāv liela neuzticība. «Pašreizējā situācijā sociālie partneri budžeta pieņemšanas kontekstā uz valdību ir nikni un vairāk nevēlas ar valdību diskutēt,» atzina Sauka, norādot, ka valdība tajos neieklausās. Pēc viņa teiktā, valdībai vajadzētu gudri izstrādāt nodokļu politiku, ieklausoties sociālajos partneros.

Viņš arī prognozēja, ka, ņemot vērā pašreizējo nodokļu politiku, ēnu ekonomika, visticamāk, nākotnē Latvijā pieaugs, jo visa ēnu ekonomikas mazināšana ir uzlikta uz FM pleciem, kas šo jautājumu risina tikai ar represīvām metodēm, ar ko nebūs līdzēts - aktīvāk ir jāiesaistās Ekonomikas ministrijai (EM) ņemot vērā arī tautsaimniecības izaugsmi.

Latvijas Biznesa savienības Padomes priekšsēdētāja Elīna Egle norādīja, ka mazo uzņēmēju skatījumā negatīvi vērtējams, ka valdība nemitīgi pieņem nodokļu izmaiņas un uzņēmēji nevar saprast, kādi būs nodokļi nākotnē. Tāpat ir ļoti mazs uzņēmumu skaits, kas var piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu, kas būtu jāsakārto. «Lielie uzņēmēji nespēj vilt ekonomiku uz priekšu. (..) Ir jautājums, kas ir tās iniciatīvas, jaunie investīciju projekti, kuros mēs ceram attīstību nodrošināt,» sacīja Egle. Viņa arī piebilda, ka budžetā nav ņemts vērā tas, ka lielākā daļa uzņēmumu Latvijā strādā ar apgrozījumu līdz 300 tūkstošiem eiro, bet, kāpinot dažādus sociālos nodokļus, nav izvērtēta ietekme uz mazajiem uzņēmējiem.

Jau ziņots, ka Saeima sēdē ceturtdien, 8.oktobrī nodeva izskatīšanai komisijās nākamā gada valsts budžetu un 24 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016.līdz 2018.gadam. Par atbildīgo komisiju attiecīgo likumprojektu izskatīšanā noteikta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Nākamā gada valsts budžeta likumprojekta nodošanu komisijām atbalstīja 55 deputāti, savukārt 32 parlamentārieši balsoja pret.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,127 miljardu eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme - 3% apmērā.

Tāpat ziņots, ka Saeima par nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā varētu lemt 3.novembrī.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu