Latvijā 43% iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu kāpumu gada laikā, pavēstīja «SEB bankas» ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone, atsaucoties uz SEB Mājokļu cenu indikatoru.
Latvijā 43% iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu kāpumu gada laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pēc kāpuma iepriekšējos divos ceturkšņos, šā gada trešajā ceturksnī par diviem procentpunktiem ir sarucis mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā iepriekšējā aptaujā prognozēja 45%, tagad – 43%,» sacīja Martinsone.
Viņa informēja, ka vienlaikus par vienu procentpunktu ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu samazināšanos tuvākā gada laikā – jaunākajā aptaujā 11% iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu kritumu. Tāpat par vienu procentpunktu ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka cenas saglabāsies nemainīgas – šādu atbildi septembrī sniedza 27% no kopējā respondentu skaita. Joprojām salīdzinoši lielai daļai iedzīvotāju (18%) nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.
Attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu
optimistiskākie ir valsts sektorā strādājošie, kā arī Vidzemē un Rīgā dzīvojošie,
informēja Martinsone un piebilda, ka vairāk nekā 50% valsts pārvaldē strādājošo respondentu uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā uzrādīs pieaugumu, mazāks cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir privātajā sektorā – šādi atbildēja 42% šīs grupas respondentu. Rīgā nekustamā īpašuma cenu kāpumu gada laikā sagaida 48%, savukārt Vidzemē - 57% aptaujāto iedzīvotāju.
Savukārt procentuāli
vismazāk optimistu, kuri prognozē mājokļu cenu pieaugumu ir nepilsoņu, respondentu ar pamatizglītību, kā arī Latgales iedzīvotāju vidū.
Salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem, Latgalē mājokļu cenu pieauguma prognozētāji veido 30%, savukārt cenu kritumu prognozēja 25% reģiona iedzīvotāju, kamēr Vidzemē un Kurzemē cenu kritumu sagaida vien 4% vidzemnieku un 3% kurzemnieku, norādīja Martinsone.
Savukārt «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis atzīmēja, ka galvenie faktori, kas Rīgas un Vidzemes iedzīvotājiem ļauj pozitīvāk skatīties uz mājokļu cenu dinamiku, saistīti ar ekonomisko aktivitāti, ienākumu palielināšanos un labākām iespējām iegādāties mājokli, tostarp liela loma ir valsts īstenotajai mājokļu atbalsta programmai ģimenēm ar bērniem. Tajā pašā laikā
ģeopolitiskā situācija un riski pasaules ekonomikā mazina iedzīvotāju optimismu.
«Tas īpaši atspoguļojas privātajā sektorā strādājošo atbildēs un Latgales iedzīvotāju prognozēs, kas izjūt lielāku Krievijas informatīvās telpas ietekmi,» viņš teica.
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, laika posmā no šā gada 4. līdz 15.septembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1008 Latvijas pastāvīgais iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.