Uzņēmēji joprojām gatavojas prasīt finanšu ministra Jāņa Reira demisiju, jo nav apmierināti ar nākamā gada budžetu un solidaritātes nodokļa ieviešanu, trešdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
«Jautājums [par Reira demisijas pieprasīšanu] joprojām ir aktuāls. Mūsu padome lēma, ka, ja dialogs ar Finanšu ministriju uzlabosies, tad viss paliks kā paliks. Ja dialogs neuzlabosies, tad mēs būsim spiesti prasīt finanšu ministra demisiju. Šobrīd dialogs, šķiet, neuzlabojas, tā ka jautājums ir aktuāls,» teica Endziņš.
Viņš atzina, ka demisijas pieprasīšana ir «tāds vairāk politisks žests». «Mēs uzrunāsim tos parlamenta deputātus, kuri varētu atbalstīt šādu virzienu. Es ceru, ka mēs atradīsim dzirdīgas ausis opozīcijā.
Protams, mums nav ilūziju, ka koalīcija nobalsos. Tas ir vairāk politisks žests, kas vairāk norādīs, ka dialoga kvalitāte ir nepietiekama,»
atzīmēja LTRK vadītājs.
Jau ziņots, ka
LTRK nav apmierināta ar nākamā gada budžetu.
LTRK rosināja premjeri Laimdotu Straujumu un Eiropas Komisiju (EK) izskatīt uzņēmēju sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai un uzdodot Finanšu ministrijai veikt izmaiņas. Ja Finanšu ministrija nevēlēsies rīkoties un neņems vērā LTRK izstrādātās idejas, biedrība aicinās rosināt Reira demisiju.
Biedrība uzskata, ka pašreiz izstrādātie un valdības atbalstītie Finanšu ministrijas ierosinājumi, ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka valsts budžetu nākamajos trīs gados varētu papildināt tikai par 331 miljonu eiro, bet LTRK alternatīvie ierosinājumi, kas mazinās ēnu ekonomiku un vērsti uz tautsaimniecības attīstību, ieņēmumus palielinās par 680 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka valsts budžeta projektu Saeimā iesniedza 30.septembrī. Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta, un par prioritātēm noteiktas aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība.
