Ēnu ekonomikas mazināšanai nepietiek tikai ar represīvām metodēm un tās apkarošana nedrīkst būt tikai Finanšu ministrijas (FM) atbildība, atzina Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētais profesors Arnis Sauka.
Ēnu ekonomikas mazināšanai nepietiek tikai ar represīvām metodēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) aģentūras LETA diskusijā uzsvēra, ka ēnu ekonomiku nevajadzētu mazināt straujāk par 1% gadā, jo straujāka ēnu ekonomikas mazināšana var apdraudēt nozaru pastāvēšanu.
Sauka, kura vadībā Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā ik gadu izstrādā «Ēnu ekonomikas indeksu», piekrīt, ka
ar represīvām metodēm ēnu ekonomiku mazināt vairāk par 1% gadā nebūtu vēlams.
«Vairākkārt esam uzsvēruši un diskutējuši par to, ka, koncentrējoties uz represīvām metodēm,
apkarojot ēnu ekonomiku, var apkarot uzņēmējdarbību,»
sacīja eksperts.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka ēnu ekonomikas mazināšanā nepietiek tikai ar represīvām metodēm, turklāt ēnu ekonomikas mazināšana nedrīkst būt tikai FM atbildība.
Jābūt konsekvencei nodokļu politikā
«Pētījumi liecina, ka paši uzņēmēji, pieņemu, godīgākie, uzteic Valsts ieņēmuma dienesta darbu (VID). Šim darbam turpinoties tikpat veiksmīgi, visticamāk, tiks iekasēts vairāk nekā līdz šim. Bet jautājums ir par to, vai ēnu ekonomika šī darba rezultātā mazināsies? Iepriekšējo pētījumu pieredze liek domāt, ka nē. Kamēr būs nekonsekvence nodokļu politikā, kamēr tiks lauzti solījumi, kas doti sociālajiem partneriem, un kamēr budžets tiks pieņemts kā šogad - ceļot un ieviešot jaunus nodokļus,» norādīja Sauka.
Eksperts uzskata, ka ēnu ekonomikas mazināšanā nepieciešams vairāk iesaistīt arī citas ministrijas. «Sevišķi Ekonomikas ministriju, kas ir lielā mērā atbildīga par uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā. Pretējā gadījumā, sevišķi neseno politikas veidotāju īstenoto darbību rezultātā, par kurām tik daudz runā uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, arī plānotais 1% ekonomikas samazinājums gadā var būt grūti piepildāms. Gluži otrādi, ēnu ekonomika var arī pieaugt,» uzskata Sauka.
Jau ziņots, ka
Latvijā ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bijis 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP),
savukārt plānotais ēnu ekonomikas apmērs 2015.gadā ir 23,6%, secināts austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktajā ES ēnu ekonomikas pētījumā.
Šneidera pētījums liecina, ka Latvijā ir astotais augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ES. Tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bija 27,1% no IKP, savukārt plānotais apmērs 2015.gadā ir attiecīgi 25,8% un 26,2%.
Vidējais ES valstu ēnu ekonomikas rādītājs patlaban ir 18,3%. Kā norāda Šneiders, Latvija un pārējās Baltijas valstis ir to aptuveni 20 ES valstu vidū, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars turpinās samazināties.
Savukārt šogad publiskotajā «SSE Riga» Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā secināts, ka Latvijas ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un salīdzinājumā ar 2013.gadu ēnu ekonomikas līmenis ir samazinājies tikai par 0,3% no IKP. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika pērn mazinājusies straujāk. Pagājušajā gadā kaimiņvalstu ēnu ekonomika samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8% salīdzinājumā ar 2013.gadu.