Cik dziļa ir Krievijas ekonomiskā krīze

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX/REUTERS

Strukturālo problēmu risināšanas nokavēšana savienojumā ar 2014. gada naftas cenu šoku un Rietumu sankcijām Krievijas ekonomiku novedusi ilgstošā recesijā.

Krīze šā gada sākumā aptvērusi arī rūpniecību, kas pirms tam centās balansēt uz robežas starp stagnāciju un kritienu. Pirmais krīzi izjuta finanšu sektors, nākamais trieciens sekoja patēriņa un investīciju jomās.

Tuvu «miskastes» reitingu valstu grupai

2014. gada pirmajā ceturksnī, saskaņā ar Rosstat datiem, IKP krities par 2,2%, otrajā ceturksnī - par 4,6%; rūpniecības apjoma dinamika attiecīgi bijusi 0% un -5,5%. Pirmoreiz pēdējo 15 gadu laikā kritušies ģimeņu reālie ienākumi.

Pirmajā pusgadā visas nozares - izņemot vienīgi lauksaimniecību un derīgo izrakteņu ieguvi - nonākušas mīnusos. Būtiska lejupslīde vērojama tirdzniecībā (-8,8%), celtniecībā (-5,8%), transporta un sakaru jomā (-2,4%).

Pie tam tieši 2. ceturksnis atnesa sliktas vēstis. Vairum- un mazumtirdzniecībā, kas iepriekšējos gados bija viena no izaugsmes lokomotīvēm, bruto pievienotā vērtība kritās visstraujāk - par 9,9% gada izteiksmē.

Visai apšaubāmi, ka, aplūkojot ceturkšņu statistiku, iespējams runāt par V veida krīzes līkni. Proti, noskaidrojies, ka Rosstat Krimu iekļāvis Krievijas ekonomikas 1. ceturkšņa statistikā, kamēr nebija iekļāvis bāzes sastāvā (2014. gada 1. ceturksnis).

Rezultātā skaidri redzams «ģeogrāfiskais pieskaitījums», ko grūti precīzi novērtēt - Rosstat pat nepūlējās aprēķināt Krimas reģionālo kopproduktu atsevišķi. 2. ceturksnī Krima jau bija iekļauta IKP bāzē.

Kamēr reitingu aģentūra Fitch vēl saglabā Krievijas reitingu BBB (tātad investīciju) līmenī, pārējās lielā trijnieka aģentūras to pazeminājušas līdz spekulatīvajam: Moody's vērtējumā tas ir Ba1, Standard & Poor's savukārt piešķīrusi BB+.

Vienlaikus prognoze, ar ko Fitch papildinājusi reitingu, ir negatīva. Ja tā piepildīsies, Krievija oktobrī var tikt iekļauta «miskastes» reitingu valstu grupā. Navigācijas labad vērts piezīmēt, ka šobrīd augstāki reitingi nekā Krievijai ir Baltijas valstīm, Azerbaidžānai, Kazahstānai.

Kādas šobrīd ir būtiskākās Krievijas ekonomikas iezīmes?

Mugurkauls konstrukcijai, uz kuras turas vara

Finanšu ministrs Antons Siluanovs nonācis pie skumja secinājuma: pirmoreiz pēdējo 5 gadu laikā federālais budžets nonācis deficīta stadijā: 2015. gada pirmajā pusē izdevumi bija 7,4 trilj. RUB, kamēr ienākumi - 6,6 trilj. RUB. Naftas cenu krišanās rezultātā Krievijas budžets pirmajā pusgadā neguva 2,1 trilj. RUB no paredzētajiem melnā zelta ienākumiem; šo deficītu rubļa devalvācija kompensēja tikai par pusi.

Pēdējos 15 gadus federālais budžets bija valsts ekonomiskās politikas sirds, galvenā valsts veiksmes un varas mērvienība. Tas samērā viegli pārcieta 2008.-2009. gada finanšu krīzi; no tā fantastiski līdzekļi tika ieguldīti armijas apgādē ar jaunu bruņojumu un Soču Olimpisko spēļu rīkošanā.

Pie tam to izdevās īstenot uz pakāpeniska iecerēto reformu apstādināšanas, kā arī uz ieilgušās ekonomisko un politisko institūtu degradācijas fona. Tieši budžetu droši var saukt par mugurkaulu konstrukcijai, uz kuras turas pašreizējā vara. Līdz ar to šobrīd iestājusies budžeta krīze bezmaz nozīmē kādas jaunas ēras sākumu.

Rezerves fonds var izsīkt pēc pāris gadiem

Finanšu ministrija piedāvā dažādus variantus esošā un gaidāmā budžeta deficīta segšanai.

Bez izdevumu mazināšanas, saskaņā ar Krievijas FM pausto, budžeta deficīts turpmāko triju gadu laikā sastādīs kopumā vairāk nekā 8 trilj. RUB. Caurumu plānots segt ar uzkrājumiem - Rezerves fonda un, iespējams, arī ar Nacionālās labklājības fonda līdzekļiem.

Šīs rezerves netika aizskartas gandrīz sešus gadus. Ja 2015. gada pirmajā pusē «caurumu lāpīšanai» tika iztērēti 500 mljrd. RUB, tad tikai jūlijā un augustā - 400 mljrd. RUB. Bet līdz gada beigām, kā paziņojis A. Siluanovs, var tikt iztērēti vismaz 2,5 trilj. RUB. FM aprēķini rāda, ka Rezerves fonds - atkarībā no naftas cenas un budžeta izdevumiem - var izsīkt 2017. vai 2018. gadā.

Pensiju reformas ideoloģijas iznīcināšana?

Līdz ar to FM cita starpā piedāvā sākt paaugstināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem - ik gadu par 6-12 mēnešiem; samazināt pensiju indeksāciju līdz 4% gadā; īstenot valsts ierēdņu algu indeksāciju 0% līmenī. Tātad vislielākajai griešanai var tikt pakļauta tieši budžeta visjutīgākā daļa: uz pensiju un sociālo pabalstu indeksācijas pamata FM gribētos gūt 2,6 trilj. RUB lielu ekonomiju.

Tomēr sagaidāmās sekas ir pilnīga pensiju reformas ideoloģijas iznīcināšana. Šī ideoloģija kopš 2002. gada balstījās uz šādu pamatu: jo vairāk esi nopelnījis, jo tev lielāka pensija. Saskaņā ar likumdošanu, zem iztikas minimuma pensijas gan nenoslīdēs, tomēr sagaidāms, ka lielākās pensijas sāks «ripot no kalna».

Tas pārsvītros pašu reformu; interese pelnīt pašam savām vecumdienām tiks iznīcināta uz ārkārtīgi ilgu laiku.

Vienlaikus, pēc amerikāņu analītiskās kompānijas Stratfor aprēķiniem, Krievija ik gadu piešķir 5 mljrd. USD neatzīto teritoriju - Krimas, Donbasa, Abhāzijas, Dienvidosetijas un Piedņestras - atbalstam.

Vidusslānis sen nebija pētījis cenrāžus

Mēneša vidējā samaksātā darba alga 2015. gada pirmajos 7 mēnešos, salīdzinājumā ar šo pašu iepriekšējā gada periodu, kritusies par 8,8%. Reālos ienākumus vēl vairāk mazina inflācija, kas pirmajos 6 mēnešos sasniedza 16%.

Pirmoreiz kopš 1998. gada Krievijā vērojama aina, kad pensiju reālais lielums samazinājies pret iepriekšējo gadu. Vēl martā pieprasījuma krituma rezultātā notika pārtikas nozares - galvenā sankciju beneficiāra - frontālā apstāšanās.

Apsteidzošos tempos sadārdzinās tieši pirmās nepieciešamības preces. Bet otrkārt - automobiļi, sadzīves preces, mobilie telefoni. Ilgus gadus inflācija vispār bija piemirsta - pat 2008.-2009. gadā pensijas tika noindeksētas virs inflācijas līmeņa - uzkrātās rezerves to atļāva.

Acīmredzami Krievijas iedzīvotājiem sāk pietrūkt naudas ikdienas izdevumiem - katrs trešais atsakās no dārgākām precēm par labu lētākiem analogiem, bet katrs ceturtais veikalos tērē agrāk uzkrāto naudu. Jau sen vidusslānis nebija pētījis cenrāžus.

Nepatīkami, ka aizvien lielāka vidusslāņa daļa sāk pietuvoties izdzīvošanas minimumam. Līdztekus tam šogad tika pazeminātas minimālās cenas šņabim. Noteiktai iedzīvotāju daļai tas ir signāls, ka ekonomikā viss kārtībā.

Rubļa tālāko piedzīvojumu trajektorija būs brīnumaina

Kad aiz muguras 2014. gada drāma un «melnā otrdiena», pirmajā acu uzmetienā var šķist, ka rubļa kursa iespaidīgā krišanās ir laba vēsts Krievijas ekonomikai, jo devalvācija stiprina eksportu. Tomēr patiesība ir daudz sarežģītāka.

Krievijas eksportētāji, jo īpaši naftas un izejvielu sektorā, uz cenu reaģē, bet to nenosaka. Un globālais fiziskais pieprasījums Krievijas uz eksportu orientēto ekonomikas sektoru ietekmē daudz vairāk nekā sezonālās svārstības. Otrā nozīmīgākajā eksporta sektorā aiz izejvielām - ieroču tirdzniecībā - politikai daudz lielāka loma nekā vēlmei gūt peļņu.

Pašu rubļa kursa stabilizēšanos pat grūti nosaukt par stabilizāciju; visdrīzāk tas ir zināms miera stāvoklis pēc satricinājumiem. Rubļa īslaicīgā revalvācija nav uzskatāma par ekonomikas sasniegumu, jo to noteica ārējie faktori: pozitīva tirdzniecības saldo saglabāšanās un naftas cenas svārstības. Tā kā attiecībā uz šiem faktoriem pastāv nenoteiktība, tad vidējā perspektīvā nav sagaidāma secīga un neatgriezeniska rubļa nostiprināšanās.

Visdrīzāk Krievijas valūtas kursa tālāko piedzīvojumu trajektorija būs brīnumaina un ar tendenci pazemināties. Izskatās, ka centrālās bankas spēle vērsta pirmkārt uz eksportētāju un budžeta interešu atbalstīšanu, un valūtas kursa krišanās tiks apstādināta tikai, lai nepieļautu vēl vienu «melno otrdienu».

Taču šāds gadījums var izrādīties ļoti nopietns pārbaudījums valsts valūtas un zelta rezervēm: kā rāda 2014. gada decembra pieredze, tikai mēneša laikā rubļa stabilizācijai var tikt iztērēti 30 mljrd. USD - pie tam pilnībā neapstādinot krišanos.

Katastrofu varētu izraisīt naftas cenu noslīdēšana 20-30 USD/b līmenī. Prognozējamās sekas: elementāru patēriņa produktu deficīts, uzņēmumu slēgšana, miljonos mērāmas bezdarbnieku armijas rašanās, tā visa rezultātā - dziļas krīzes iestāšanās.

Naftas korporācijas zaudēja mazāk nekā valsts

FM, domājot par budžeta lāpīšanu, raugās tā galvenā pumpja virzienā, piedāvājot ieskaitīt valsts kasē tos nozares papildu ienākumus, kas radušies rubļa devalvācijas rezultātā. Interesanti, ka jau pati diskusijas sākšana šajā jautājumā Krievijas naftas korporācijām izmaksāja ārkārtīgi dārgi: kopējā kompāniju Rosnjeft, Lukoil, Gazprom Njeft, Bašnjeft un Surgutnjeftegaz kapitalizācija Maskavas biržā no 18. līdz 24. septembrim kritās uzreiz par 7 mljrd. USD!

Lai kā naftas cenu lejupslīde ietekmē budžetu un ekonomiku, Krievijas naftas kompānijas starptautiskajā tirgū izrādās vispelnošākās un visefektīvākās. Gan rubļa dramatiskā novājināšanās, gan jaunā nodokļu sistēma Krievijas naftas sektoru ietekmējusi ļoti pozitīvi. Piemēram, kad Brent markas naftas cena, uz ko orientējas Krievijas markas Urals cena, kritās, samazinājās arī korporāciju nodokļu slogs.

Agrāk pie cenas 100 USD par barelu eksporta nodeva bija 69%, bet pie cenas 60 USD/b tā sasniedza jau 60% līmeni. Pašas naftas kompānijas cenu lejupslīdes rezultātā zaudēja ievērojami mazāk nekā valsts. Gan ne dolāros, bet gan rubļos melnā zelta korporācijas gūst divreiz lielākus ienākumus.

Citu valstu naftas kompānijām šobrīd vien atliek atlaist darbiniekus un atteikties no investīcijām; Goldman Sachs norāda, ka Krievijas melnā zelta milži spēj piedāvāt augstākas dividendes nekā Rietumu konkurenti.

«Pašmāju ražotāja atbalsts» kā dzīves līmeņa pazemināšanās izpausme

Summārie Krievijas ekonomikas zaudējumi no Rietumu sankcijām saistībā ar Ukrainas krīzi sasniegs 9% no IKP - šādu prognozi izteicis Starptautiskais Valūtas fonds. «Sankciju efekts attiecībā uz pieeju ārējiem finanšu tirgiem, jaunām investīcijām un tehnoloģijām saglabāsies ilgstoši,» rezumē SVF.

Eksperti lēš, ka 2014. gada decembrī Rietumu rosinātās finanšu sankcijas par 50% noteica Krievijas ekonomikas lejupslīdi, kad dažu nedēļu laikā rublis zaudēja trešdaļu no savas vērtības. Vēl 30% ietekmi izraisīja naftas cenu krišanās, bet pārējais - centrālās bankas neveiklas darbības sekas.

Šobrīd sankciju faktora iespaids mazinājies: tagad naftas cenu ietekme nosaka ekonomikas lejupslīdi par 45%; sankciju iespaids - 40%, viss pārējais - situācijas vadības trūkumi.

Sankciju rezultātā parādījušos slaveno importa aizstāšanas ideju liek apšaubīt nozīmīgā valūtas komponente «pašmāju produkcijas» izmaksu īpatsvarā - līdztekus straujai konkurences izzušanai.

Lauksaimniecības ražošana Krievijā kopš gada sākuma pieaugusi tikai par 1,6%, kamēr atsevišķu pārtikas produktu imports tajā pašā laikā mazinājies 5-10 reizes. Salīdzinājumam: 10 mēnešu laikā, kopš Krievija aizsāka savu pārtikas preču embargo, ES spējusi savu lauksaimniecības eksportu pat palielināt par 5%.

Faktiski importa aizstāšana kļuvusi par fikciju, sniedzot priekšrocības vietējiem zemas kvalitātes ražojumiem. Pilnīgi iespējamais stratēģijas rezultāts - importa sadārdzināšanās līdz tam līmenim, kad pircēja vienīgā opcija būs «pašmāju ražotāja atbalsts», kas būtībā nozīmēs banālu dzīves līmeņa pazemināšanos.

Lai palīdzētu importa aizstājējiem, būtu loģiski šiem uzņēmumiem izsniegt zemu procentu kredītus investīcijām, atjaunot to tehnoloģijas, dot tiem nopietnus stimulus attīstībai, piemēram, uz laiku pazeminot nodokļus un muitas tarifus. Taču gandrīz nekas no tā netiek darīts.

Reģionus dotēs, monopilsētas - nē

Vairāk nekā pusei (46) Krievijas reģionu valsts parāds pārsniedz 50% no to ienākumiem, bet deviņiem sasniedz pat 100%. Pašreizējā situācijā reģionu defoltu drauds jau novērtējams kā reāls. Kopš 2012. gada reģionu valsts parāds praktiski divkāršojies, 1. septembrī sasniedzot 2 trilj. 116 mljrd. RUB.

Franču izdevums Le Nouvel Observateur raksta, ka problēmas pirmās pazīmes bija vērojamas jau janvārī. Tad Novgorodas apgabals nespēja veikt maksājumu par kredītu, ko tam bija piešķīrusi valsts banka VTB. Reģionālā vara bija spiesta izsludināt izsoli jauna kredīta piesaistei, tomēr nespēja «iemānīt» citas bankas - rezultātā apgabals tehniski nonāca defolta stāvoklī. Palīgā steidza FM.

Beigu galā - Maskava federālajiem subjektiem bija pieprasījusi palielināt sociālos izdevumus, lai kompensētu sankciju un pretsankciju ietekmi.

Savādāka situācija ar monopilsētām, kuru labklājība atkarīga no viena vienīga uzņēmuma. Krievijā problēmsituācijas izveidojušās 94 no esošajām 319 monopilsētām; tikai 80 no tām ir ekonomiski stabilas. Premjers Dmitrijs Medvedjevs nesen nāca klajā ar nepatīkamu vēsti: naudas to uzturēšanai budžetā vairs nav atlicis.

Plaisas ekonomikas celtnē parādījās sen

Šībrīža ekonomiskā situācija ļauj vilkt paralēles ar norisēm, kas noveda pie PSRS sabrukšanas. Līdz 1970. gadam naftai un gāzei nepiederēja dominējošā loma padomju ekonomikā. Padomju Savienība bija attīstīta (lai arī neefektīvas rūpniecības un tehnoloģiju) lielvalsts.

Naftas cenu kāpums 70-ajos novērsa PSRS sabrukumu, tomēr vienlaikus to pārvērta par valsti, kas atkarīga no naftas. Ogļūdeņražu eksports palīdzēja apmaksāt graudu iepirkumus Rietumos, atbalstīt savus Austrumeiropas satelītus, kā arī īstenot iebrukumu Afganistānā. Daudzi eksperti saredz PSRS sabrukumu apstāklī, ka 1985. gadā Saūda Arābija atsacījās uzturēt augstu naftas cenu.

Ekonomikas caurmēra izaugsmi par 7% no 1999. līdz 2008. gadam lielā mērā nodrošināja augstas ogļūdeņražu cenas. Naftas cenu pēkšņā lejupslīde atsedza dziļas plaisas Krievijas ekonomikas celtnē: darba ražīguma krišanās, darbaspēka piedāvājuma mazināšanās, nekonkurētspējīga rūpniecība, birokrātiska un kleptokrātiska valsts pārvalde.

Augstu naftas cenu ērā IKP izaugsmi būtībā nodrošināja 2 faktori: ogļūdeņražu eksports un patēriņa pieaugums. Pēdējais tika panākts ar naudas masas iepludināšanu ekonomikā - caur algu pieaugumu un sociālajām izmaksām budžeta jomā. Savukārt šīs divas komponentes dzina uz augšu pārējās algas.

Bet patēriņa tirgus tika piesātināts uz importa rēķina. Valdībai, kas bieži atskaitījās par 5-7% augstu IKP pieaugumu, nebija nekādas vajadzības lauzīt galvu par vietējās ražošanas attīstību. Pievēršanās tai nebūtu politiski pareizs solis, jo uz darba ražīguma celšanas rēķina vairākus gadus nāktos atteikties no ierastā darba algu pieauguma tempa.

2008. gadā nogranda pērkons: naftas cenu krišanās lika mazināt budžeta tēriņus, bet inflācijas augšanas draudi rubļa devalvācijas rezultātā valdību būtībā piespieda nodarboties ar importa aizstāšanu. Kamēr naftas cena atradās zemā punktā, ražošanas sektorā - īpaši lauksaimniecībā - bija vērojama nozīmīga izaugsme.

Naftas cenai atkal augot, valdība vairs īpaši neuztraucās. «Tautu nomierināja» ar nepamatotu algu izaugsmi; tika kāpināts gan patēriņa, gan rūpniecības produktu imports. Pozitīva ekonomikas dinamika izzuda jau pēc iepriekšējās krīzes. IKP pakāpeniski pazeminājās no 4,5% 2010. gadā līdz 0,6% 2014. gadā.

Kritiski nepieciešamais iekšējais investīciju pieprasījums ekonomikā neradās. 2014. gadā investīcijas sadila par 2,5%; to attiecība pret IKP desmit gadu laikā nemainīgi saglabājās aptuveni 20% līmenī.

Vai nav nokavēts?

Pilnīgi saprotams, ka šobrīd, kad sevi pārliecinoši pieteikusi stagflācija, uzņēmumi nebūt netiecas izstrādāt iespaidīgus investīciju plānus - tieši otrādi, šāda veida izdevumu mazināšana tiek aplūkota kā viena no iespējām piemēroties ekonomiskajai situācijai. Tā kā parāds par kredītiem krājas, uzņēmumi strauji samazina līdzekļus gan norēķinu, gan depozītu kontos.

Pēc naftas cenu krišanās un sankciju kara sākšanās 2014. gadā Krievijas valdība uzvedas tāpat kā iepriekšējos gados. Tā drīzāk uztraucas par sociālo spriedzi lauksaimniecības produktu cenu kāpuma dēļ un cīnās pret to saskaņā ar to situācijai nederīgiem monetārās teorijas postulātiem - augstu paceļot aizdevuma likmi un samazinot naudas masu.

Būtībā nepieciešamās reformas ir atliktas un tagad pat netiek plānotas: kopš programma Stratēģija 2020 zaudēja savu aktualitāti 2008.-2009. gada krīzes rezultātā, nekāda stratēģiska plāna valdības rīcībā nav.

Pretkrīzes plāns neskaitās - faktiski tas ir situatīvu pasākumu kopums, lai mīkstinātu negatīvo faktoru ietekmi uz uzņēmumiem un nozarēm.

«Ja gribi sasmīdināt dievu»

Šodien sabiedriskais līgums starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un absolūti lielāko iedzīvotāju daļu pirmkārt nozīmē cīņu par Krievijas kā impērijas statusu. Daudz mazāk tas nozīmē dzīves līmeņa paaugstināšanu. Trīs ceturtdaļas Krievijas iedzīvotāju nav apmierinātas ar ekonomikas stāvokli, taču 7 no 10 atbalsta, kā to vada V. Putins.

Krievijas ekonomistu vidē lielu popularitāti iekarojis teiciens «ja gribi sasmīdināt dievu, pastāsti viņam, kas būs rīt». Par dievu nav zināms, taču cilvēki šā gada pirmajā pusē smējās, izdzirdot oficiālo personu apgalvojumus, ka V līknes dibens jau sasniegts un ka ekonomikas pieaugums sāksies 3. vai 4. ceturksnī

Morgan Stanley paredz Krievijas ekonomikas lejupslīdi 2015. un 2016. gadā attiecīgi par 4,2% un 1,3%. SVF ziņo, ka šogad IKP kritums būs 3,4% - vēl 2012. gadā Krieviju raksturoja šāds pats izaugsmes rādītājs.

Nesaudzīga ir Krievijas bankas prognoze: šogad ekonomika kritīsies par 3,9-4,4%; IKP pāreja uz plusiem nav gaidāma ātrāk kā 2017. gadā, bet stresa scenārija gadījumā iespējama dziļa un ilgstoša krīze - līdz pat 2018. gadam.

Prognozēšanu apgrūtina apstāklis, ka izšķirošā loma nākotnes scenārijos piešķirama ārējiem faktoriem: naftas cenai un sankciju ilgumam un turpmākajam raksturam.

Abstrahējoties no konjunktūras ierobežojumiem un šībrīža vajadzībām, Krievijai būtu nepieciešams uzlabot biznesa un investīciju klimatu, pievērst uzmanību korupcijai un izveidot patiesi tiesisku valsti.

Tomēr to īstenot nebūs viegli, jo šādi centieni ir pretrunā ar politiku, kas tiek īstenota kopš 1999. gada: varas vertikāles izveidošana uz nepadomju ideoloģijas bāzes. Būtībā «Krievijas sistēma» ir īpašuma autoritārisms, kuram eksistējot, vara kontrolē renti un bagātības. Kremlis faktiski ir «komandu ekonomikas» jeb valsts monopolistiskā kapitālisma virsotne.

Taču ekonomika nav mašīna, kas pakļaujas ātrumkārbai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu