Nākamā gada valsts budžets ir veidots tā, lai nevis veicinātu naudas apriti, bet vēl vairāk «izsūknētu» no valstī esošajām rezervēm, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
LTA: valsts budžets neveicinās naudas apriti, bet «izsūknēs» rezerves
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka uzņēmēju izpratnē nākamā gada budžeta pieņemšana ir partiju personisko fiskālo interešu realizācija, kas balstās uz nespēju veidot ilgtspējīgas attīstības budžetu valstī. «Tad, kad pieņēma lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, tas bija ilgtermiņa visiem saprotams lēmums . (..) Taču šogad ir pieņemts lēmums iet pretēju ceļu, pie tam nav nekādas argumentācijas, kāpēc,» sacīja Danusēvičs, uzsverot - ja šim gadam valdība paaugstināja minimālo algu, nepalielinot neapliekamo minimumu, tad nākamajam gadam būtu jāpalielina neapliekamais minimums, nepaceļot minimālo algu.
Danusēvičs pauda pārliecību, ka valsts realizētā nodokļu politika nākamgad negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.
Pēc viņa teiktā, tirdzniecības nozarē ir spiediens uz algām, cīnoties, kurš kuru pārvilinās pie sevis strādāt, jo trūkst darbaspēka. «Šajā konkurences cīņā jāsaprot, ka mazie [uzņēmumi] vienmēr zaudēs lielajiem,» sacīja Danusēvičs, piebilstot, ka mazajiem uzņēmējiem nav māteskompānijas resursi. Tāpat lielie uzņēmumi tirdzniecībā nodokļos samaksā 4-5% no apgrozījuma, bet mazie uzņēmēji - 12%, tāpēc mazajiem tirgotājiem Latvijā ir daudz lielāks nodokļu slogs, darbaspēka nodokļu palielināšana ir papildu apgrūtinājums.
Viņš uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai (EM) būtu jārūpējas par to, lai valsts nodokļu politika ir tautsaimniecību veicinoša, taču pašlaik, pāc Daunsēviča paustā, EM nākamā gada budžetā to neņem vērā un par lēmumiem nodokļu politikā nebija gatava diskutēt ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. «EM ir jārūpējas, lai nodokļu pakete, kas tiek pieņemta, atbilst valsts interesēm,» teica Danusēvičs, piebilstot, EM tirgotājus nav iepazīstinājusi arī ar iemesliem, kāpēc darbaspēka nodokļus plānots celt tik strauji.
Tāpat viņš atgādināja, ka Eiropas Komisija (EK) ir brīdinājusi, ka nākamgad ģeopolitisko faktoru dēļ vairāku valstu, tostarp Latvijas, ekonomikā būs kritums un patēriņš mazināsies.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka finanšu ministrs Jānis Reirs trešdien, 30.septembrī, Saeimā iesniedza Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības apstiprināto likumprojektu par 2016.gada valsts budžetu kopā ar 24 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2016.-2018.gadam.
Tāpat ziņots, ka valdība otrdien, 29.septembrī, atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP. Budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,215 miljoniem vairāk nekā plānots 2015.gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Budžets ir sagatavots, nosakot par svarīgākajām prioritātēm valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanu. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018.gadā.
Tāpat šā gada budžets ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un nodokļu regresivitātes samazināšanu, jo līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skarušās pilnīgi visus nodarbinātos. Solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu no 360 uz 370 eiro kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. Arī mēneša neapliekamais minimums no nākamā gada tiks palielināts no esošajiem 75 eiro uz 85 eiro.
Pēc FM paustā, nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus gan plānots celt akcīzes nodokli arī degvielai.
Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir 3% no IKP. Savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Budžeta deficīts 2016. un 2017.gadā paredzēts 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP. Tāpat 2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.