Valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu tikties un pārrunāt nākamā gada budžetu, informēja LDDK.
Sociālie partneri aicina prezidentu pārrunāt nākamā gada budžetu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sociālie partneri vēstulē pauduši savu nostāju par 2016.gada valsts budžeta veidošanas procesu un aicinot Valsts prezidentu savu pilnvaru robežās pievērst īpašu uzmanību tam, lai nākamā gada valsts budžeta īstermiņa risinājumi negrautu Latvijas kā ekonomiski spēcīgas Eiropas Savienības dalībvalsts ilgtspējīgu attīstību un labvēlīgu sociālo apstākļu radīšanu.
Sociālie partneri vēstulē lūdz iespēju tikties ar Valsts prezidentu, lai pārrunātu budžeta veidošanas un nodokļu politikas izmaiņu procesus, - jo īpaši ņemot vērā Valsts prezidenta izteikumus, stājoties amatā šovasar, kad valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka tās prioritāte ir stabilas un prognozējamas nodokļu politikas ieviešana Latvijā. «Tomēr pašreizējie procesi valdībā liecina par pretēju virzību,» piebilst sociālie partneri.
Kopējā vēstulē LDDK un LBAS atkārtoti vērš uzmanību, ka Ministru kabineta apstiprinātais
2016.gada valsts budžeta projekts nevieš pārliecību par uzņēmējdarbības vides, konkurētspējas un investīciju klimata uzlabošanos Latvijā.
Gluži pretēji - tas rada bažas par izmaiņām nodarbinātībā, ēnu ekonomikas priekšrocību stiprināšanos un investīciju klimata pasliktināšanos.
Sociālie partneri uzsver, ka valdības piedāvātie risinājumi fiskālās telpas paplašināšanai un šķietamai nevienlīdzības mazināšanai ir pretrunā ar valdības deklarāciju un Finanšu ministrijas parakstīto Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, tādējādi neveicina uzticēšanos lēmumu pieņēmējiem un politikas prognozējamībai.
«Finanšu ministrijas un valdības svaidīšanās starp nodokļiem un nodevām, to sajaukšana un nelikumīga izmantošana gan darba devējos, gan darba ņēmējos rada pārliecību, ka
valsts nodokļu politika ir nesaprotama un haotiska, ka neviens nevar būt drošs par maksāto nodokļu un nodevu lietderīgu un likumīgu izmantošanu.
Spilgts piemērs tam ir solidaritātes nodoklis, kas dod ļoti negatīvus signālus obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem, ka to veiktie maksājumi nav pasargāti no valdības vēlmēm tos izmantot vispārējo tēriņu apmaksai. Ar šādiem lēmumiem diemžēl tiek stiprināts jau tā augstais ēnu ekonomikas potenciāls,» uzsver sociālie partneri.
LDDK un LBAS informējuši Valsts prezidentu, ka budžeta izstrādes gaitā snieguši valdībai un Finanšu ministrijai alternatīvus priekšlikumus fiskālās telpas paplašināšanai, tostarp aizvietot līdz šim plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumu ar proporcionālu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samazinājumu, taču Finanšu ministrijas piedāvāto solidaritātes nodokli aizstāt ar IIN atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām, kā arī apsvērt nodokļu sloga pārnešanu uz kapitālu un patēriņu un uzlabot nodokļu iekasējamību. Tomēr šie ierosinājumi nav tikuši ņemti vērā, liecinot par īstermiņa pieeju problēmu risināšanai un nevēlēšanos nopietni apsvērt alternatīvus piedāvājumus.
Sociālie partneri vērsīsies arī pie visām Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām,
aicinot pārrunāt 2016.gada valsts budžeta veidošanas procesu un risinājumus.
Jau ziņots, ka 31.augustā ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.
Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.
Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc sēdes žurnālistiem pauda pārliecību, ka 30.septembrī budžetu varēs iesniegt Saeimā. Valdībā visi lēmumi ir pieņemti, panāktas vienošanās, tagad valdības ministrijām ir 2-3 nedēļas laika, lai tās tehniski aprēķinātu budžeta ciparus, stāstīja valdības vadītāja. Iespējams, ka var parādīties kādas tehniskas lietas, par kurām vēl būs jārunā.