Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) straujās izaugsmes lauri otrajā ceturksnī pienākas rūpnīcai «KVV Liepājas metalurgs», kuras darbības atjaunošana gan nenorit «kā pa sviestu», vietnē «makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
Lielāko devumu IKP izaugsmē no nozaru puses, pateicoties «KVV Liepājas metalurga» darbības atsākšanai, nodrošināja apstrādes rūpniecība. Pozitīvu, bet mazāku devumu izaugsmē sniedza tirdzniecība un sabiedrisko pakalpojumu nozares. Savukārt negatīvu devumu IKP gada izaugsmē veidoja transporta un uzglabāšanas nozare, kā arī būvniecība, kur pēc termiņuzturēšanās atļauju regulējuma maiņas būtiski mazinājusies nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte un tādējādi arī dzīvojamā segmenta būvniecība.
IKP izlietojuma pusē, tāpat kā iepriekš,
redzami divi galvenie izaugsmes noteicēji - privātais patēriņš un eksports. Tos stimulējusi arī «KVV Liepājas metalurga» darbības atjaunošana
- gan līdz ar saņemtajām algām audzis patēriņš, gan palielinājies ražotās produkcijas eksports. Privātais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies par 2,4% gada griezumā, saglabājot iepriekšējiem ceturkšņiem līdzīgu gada pieauguma tempu. Savukārt reālais preču un pakalpojumu eksports audzis par 2%, pieauguma tempam kļūstot nedaudz lēnākam.
Atšķirībā no iepriekšējā ceturksnī vērojamā krituma šoreiz audzis preču un pakalpojumu imports, kuru arī noteikti kādā mērā ietekmējusi «KVV Liepājas metalurga» darbība, jo palielinājās nepieciešamība pēc izejmateriāliem, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.
Rutkovskas ieskatā,
par investīciju dinamiku joprojām īpaši labu ziņu nav, tā raksturojama kā stagnējoša,
lai arī šī ceturkšņa sniegums uz kopējā fona nav peļams. Kopējā kapitāla veidošana otrajā ceturksnī palielinājās par 2,8%. Uzturēšanās atļauju saņemšanas kritēriju paaugstināšana jau kopš pagājušā gada rudens pielika punktu ēku būvniecības kāpumam, tomēr kritumu šajā segmentā kompensē inženierbūvju būvniecības palielinājums. Tomēr par investoru piesardzību liecina fakts, ka netiek novērots kapitālpreču ieveduma pieaugums, kas neļauj arī cerēt uz nozīmīgāku impulsu eksporta kāpināšanai, skaidro ekonomiste.
Saglabājoties augstai nenoteiktībai globālajā ekonomikā, uz lielu investoru aktivitāti ir maz cerību,
teju vienīgais cerību stars patlaban nāk no Eiropas īstenotās monetārās politikas un investīciju veicināšanas pasākumiem, kas tiešā un netiešā veidā varētu stimulēt arī ieguldījumus Latvijā, domā ekonomiste.
Lai gan pēc jaunākajiem datiem tīri matemātiski aprēķinātā Latvijas Bankas IKP prognoze 2015.gadam 2% šķiet nenovērtēta, tomēr arī nozīmīgi to koriģēt pozitīvā virzienā varētu būt pāragri, uzskata Rutkovska. Labie IKP rezultāti otrajā ceturksnī galvenokārt ir iekšzemes faktora radīti, savukārt globālajā ekonomikā nenoteiktība salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir augusi. Arvien aktīvāk pasaules ekonomisko procesu dienaskārtībā ienāk satraucošas ziņas no Ķīnas un citām attīstības valstīm, arī problēmas ar Grieķijas parāda krīzi ir tālu no atrisinājuma, tas viss liek būt piesardzīgiem tautsaimniecības tālākās attīstības prognozēs.
