FM: Diferencētais neapliekamais minimums motivēs deklarēt ienākumus un iesaistīties darba tirgū

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Sagatavotie priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai būtu risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu progresivitātei, jo piedāvājums mazinās slogu mazo algu saņēmējiem. Vienlaikus tā būs papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū, skaidro Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020. gadam. 2016. gadā, tāpat kā līdz šim, tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā.

Nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli.

To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Saskaņā ar FM pausto,

mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) neapliekamais minimums būs 100 eiro mēnesī.

Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazināsies, līdz

pie darba algas virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.

FM sola, ka ienākumu deklarēšana nebūšot sarežģīta. Iedzīvotāji portālā «Latvija.lv», pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tai skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Atliks tikai ievadīt bankas konta numuru, uz kuru tiks pārskaitīta nodokļu pārmaksa. Tiem, kuriem nav iespēju nodokļu deklarāciju iesniegt elektroniski, būs iespēja to izdarīt klātienē visās VID filiālēs, tikai norādot savu konta numuru.

Dažās Eiropā Savienības valstīs, piemēram, Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā jau tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Diferencēto neapliekamo minimumu piemēro arī Zviedrijā, Beļģijā un Slovēnijā, bet, šajās valstīs paralēli pastāv arī progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, norāda Jarockis.

FM piebilst, ka Ģimeņu ar bērniem atbalsta instrumenti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošām personām un valsts sociālie pabalsti.

Atvieglojums par apgādībā esošām personām krīzes laikā netika samazināts, taču ne ar nodokli neapliekamais minimums

, kas no 2009.gada 1.jūlija tika samazināts vairāk nekā par pusi - no 128 eiro uz 50 eiro (35 latiem) mēnesī. Turklāt atvieglojums par apgādībā esošām personām tika paaugstināts 2011., 2013.gadā un arī 2014.gadā – uz 165 eiro mēnesī.

Vienlaikus ar nodokli neapliekamais minimums tika paaugstināts retāk un par mazākām summām.

Rezultātā ar nodokli neapliekamais minimums ir vairāk nekā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks nekā atvieglojums par apgādībā esošām personām.

Tāpat Jarockis atzīmē, ka

neapliekamais minimums Latvijā ir viens no zemākajiem ES un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs

(2015.gadā Latvijā – 75 eiro mēnesī, Lietuvā – 166 eiro mēnesī, kas tiek piemērots atkarībā no ienākumu līmeņa, Igaunijā – 154 eiro mēnesī). Turklāt nevienā no ES valstīm ar nodokli neapliekamais minimums nav zemāks par atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

«Kas attiecas uz argumentiem, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir jāpaaugstina vēl vairāk, lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem, atzīmēsim, ka jau tagad nodokļu maksātāji ar zemām darba algām un vairākiem apgādājamiem nevar pilnībā izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par IIN atvieglojumu summu,» norāda Jarockis. Pēc FM aprēķiniem, no kopējā nodokļu maksātāju skaita, kuriem ir apgādībā esošas personas, 32,4% ir nodokļu maksātāji, kuru ienākumi no algota darba nepārsniedz 360 eiro mēnesī, un aptuveni 36,9% no visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir apgādībā esošas personas, nevar izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu darba alga ir mazāka par IIN atvieglojumu summu.

Pagājušajā nedēļā valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs ierosināja no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamo minimumu par 10 eiro. Tādējādi mēneša neapliekamais minimums būtu 85 eiro. Tāpat tika izteikts priekšlikums paaugstināt minimālo algu no 360 eiro līdz 380 eiro. Plānots, ka par šiem jautājumiem valdība vēl turpinās diskusijas, uzklausot arī sociālo partneru viedokļus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu