Par «nevienlīdzības mazināšanu ar nodokļu instrumentiem»

Pētījumā¹ tika analizēta FM piedāvātajam modelim līdzīga sistēma, t.i., tika analizēta sistēma, kad zemajām algām tiek piemērots augstāks neapliekamais minimums, bet, palielinoties algai, tas pakāpeniski samazinās, līdz sasniedz nulli. Pētījumā tika modelēta sistēma, līdzīga tai, kas bija spēkā Lietuvā 2013. gadā: maksimālais ikmēneša neapliekamais minimums 136 EUR piemērots ienākumiem, kas nepārsniedz 232 EUR mēnesī, bet par katru papildus nopelnīto eiro neapliekamais minimums samazinās par 0,28 EUR, kas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir nulle, ja ikmēneša ienākumi pārsniedz 717 EUR. Aprēķini tika veikti, izmantojot mikrosimulācijas modeli EUROMOD un reprezentatīvus datus par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka šāda reforma samazinātu Džini koeficientu (t.i., samazinātu ienākumu nevienlīdzību) par aptuveni 0.4 procentpunktiem un samazinātu S80/S20 kvintiļu attiecību no virs 6 līdz 5,9. Tāpat šī reforma tiek atzīta par efektīvu nabadzības līmeņa samazināšanā. Novērtējot reformu ietekmi uz ekvivalentajiem rīcībā esošiem ienākumiem pa ienākumu sadalījuma decilēm, reformas ietekme ir progresīva, jo tā ir vērsta uz ienākumu sadalījuma apakšējo daļu un iedzīvotāju grupa, kas iegūst no šīs reformas, ietver 1.-6. decili.

Tajā pašā laikā piekrītam, ka IIN reformas nav efektīvākais instruments, lai ietekmētu ienākumus cilvēkiem zemākajās ienākumu decilēs, jo zemākajās decilēs ir proporcionāli vairāk bezdarbnieku, nestrādājošo, pensionāru un citu grupu pārstāvju, kuru ienākumus neapliekamā minimuma diferencēšana neietekmētu. Tāpēc, lai ietekmētu šīs nabadzības riskam vislielākā mērā pakļautas grupas, ir jāīsteno arī pabalstu reformas. Tomēr apgalvojumam, ka DNM ieviešana palielina ienākumu nevienlīdzību, NAV PAMATA.

Jautājumus izraisa 4. slaids. Šeit ir teikts - «algai nav tiešas korelācijas ar nevienlīdzību»; šim apgalvojumam var piekrist, jo pie augstas algu nevienlīdzības valstī var būt zema rīcībā esošo ienākumu nevienlīdzība, ja nodokļu-pabalstu sistēma nodrošina augstu ienākumu pārdali. FM piedāvātā reforma ir vērsta uz nodokļu sistēmas pārdales pakāpes palielināšanu, tādēļ nav pamata apgalvojumam, ka «piedāvātais instruments un ietvertais rezultatīvais rādītājs neatbilst projekta mērķim». 4. slaida 1. punktā ir sajaukti ienākumu nevienlīdzības un diskriminācijas jēdzieni.

Runājot par nodokļu sloga salīdzinājumu Baltijas valstu starpā - 16. slaidā ir parādīta starpība starp samaksāto nodokļu summu visās Baltijas valstīs atkarībā no neto algas un ir apgalvots, ka Latvijā samaksāto nodokļu summa lielo algu saņēmējiem ir ievērojami augstāka nekā kaimiņvalstīs. Var piekrist, ka Latvijā samaksāto nodokļu summa lielo algu saņēmējiem ir tiešām augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, taču relatīvi (attiecībā pret bruto algu) šī starpība ir lielāka tieši mazo algu sektorā. Tā, lai darbinieks saņemtu neto algu 200 EUR apmērā, nodokļos tiek samaksāts par 11,7% vairāk nekā Igaunijā, tolaik kad 1500 EUR algai kopējais nodokļu slogs Latvijā ir augstāks tikai par 5,4%. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā nodokļu slogs ir īpaši augsts tieši zemo algu saņēmējiem, un šo starpību var samazināt, izmantojot DNM.

Zemāk tabulā parādīta nodokļu likme un neapliekamais minimums Baltijas valstīs 2015. gadā. Latvijā un Igaunijā neapliekamais minimums ir konstants, bet Lietuvā tas ir diferencēts. Latvijā darba nodokļi vidēji un lielu algu sektorā ir augstāki nekā kaimiņvalstīs. Tomēr viena no galvenajām problēmām, kas tiek uzsvērta arī OECD nodokļu politikas rekomendācijās², ir augsts nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā.

Tabula. IIN likmes ienākumiem no nodarbinātības un neapliekamais minimums (pamata atvieglojumi) Baltijas valstīs 2015. gadā

Atsauces:

Pētījums nodokļu sistēmas pilnveidošanas jomā (pdf)

OECD Economic Surveys LATVIA (pdf)