Lielākā daļa iedzīvotāju (61%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā atrast darbu ir grūtāk nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, liecina jaunākais «DNB Latvijas barometra» pētījums.
Lielākā daļa uzskata, ka jauniešiem Latvijā darbu atrast ir grūtāk nekā citās ES valstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt to, ka situācija Latvijā ir līdzīga ES, atzina 26% aptaujāto, bet to, ka jauniešiem darbu atrast ir vieglāk, minēja tikai 5%. «Eurostat» dati liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis jauniešu vidū ir zemāks (15,8%) nekā vidēji ES (20,7%) vai eirozonā (22,5%). Ja salīdzina Latvijas stāvokli ar citām Baltijas valstīm, Latvijā jaunatnes bezdarba līmenis ir augstāks nekā Igaunijā (10,1%), bet zemāks nekā Lietuvā (17,4%).
Vaicāti par galvenajiem šķēršļiem, kas traucē jauniešiem atrast darbu, visbiežāk aptaujātie norādīja uz darba devēju nevēlēšanos pieņemt darbā cilvēkus bez pieredzes (59%). Tikmēr gandrīz puse jeb 47% aptaujāto uzskata, ka jaunieši nevēlas strādāt par piedāvātajām algām, bet 39% aptaujāto ir pārliecināti, ka jauniešu iegūtā profesija neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto kā vienu no galvenajiem iemesliem atzīmējuši, ka valstī kopumā trūkst darba vietu (33%). Savukārt gandrīz katrs desmitais aptaujātais uzskata, ka jaunieši nemaz negrib strādāt (11%).
Jautāti, kādi varētu būt risinājumi, lai mazinātu jauniešu bezdarbu, aptaujātie visbiežāk atbalstījuši izglītības programmu pieskaņošanu darba tirgum (49%) un valsts subsidētas darba prakses vietas, lai jaunieši varētu iegūt darba pieredzi (48%).
Raksturojot darba devējam nozīmīgākos kritērijus, izlemjot, kuru no pretendentiem pieņemt darbā, visbiežāk starp svarīgākajiem aptaujātie minējuši darba pieredzi attiecīga jomā, amatā (64%). Tikmēr citus kritērijus aptaujātie norādījuši salīdzinoši retāk – 42% aptaujātie atzīmējuši pretendenta iemaņas, prasmes, 41% - atsauksmes no iepriekšējām darba vietām, bet 40% - iegūto izglītību. Interesanti, ka latviešu (22%) un krievu (11%) valodas zināšanas par nozīmīgiem kritērijiem ir atzītas retāk nekā citu - angļu, vācu - svešvalodu (35%) zināšanas.
«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.