Matīss nekomentē Rubesas iespējamo neapstiprināšanu «Rail Baltica» vadītājas amatā

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss nekomentē uzņēmējas Baibas Rubesas iespējamo neapstiprināšanu Eiropas platuma sliežu «Rail Baltica» projekta kopuzņēmuma «RB Rail» valdes priekšsēdētājas amatā.

Ministrs trešdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka joprojām turpinās sarunas par darba līguma nosacījumiem ar Rubesu. «Es varu tikai teikt, ka Rubesas kundze ir atzīta par labāko kandidātu, par to ir vienojusies padome. Es arī uzskatu, ka Rubesa būtu ļoti piemērota šā projekta vadībai. Jautājums ir par darba līguma nosacījumiem, par ko vienošanās vēl nav panākta, bet ceru, ka vienošanās tiks panākta līdz oktobrim, kad būtu jāsāk darbs,» teica Matīss.

Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma» otrdien vēstīja, ka Rubesu, iespējams, neapstiprinās par kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo informāciju, sarežģījumi radušies Lietuvas iebildumu dēļ.

Saskaņā ar «Panorāmas» rīcībā esošo informāciju lietuvieši iebilst arī pret Rubesas atalgojuma apmēru, stingri uzstājot, ka 8000 eiro liela alga mēnesī ir maksimums.

Rubesa raidījumam sacīja, ka no komentāriem atturēsies. «Tas ir dialogs starp mani un padomi, es neko nekomentēšu,» viņa teica.

Arī aģentūra BNS iepriekš rakstīja, ka joprojām turpinās sarunas starp triju Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail», kas izveidots Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta «Rail Baltica II» īstenošanai, padomi un topošo kompānijas valdes priekšsēdētāju Rubesu par līguma nosacījumiem.

«RB Rail» padomes loceklis Kaspars Briškens aģentūrai BNS pastāstīja, ka sarunas turpinās. Rubesa esot iesniegusi savu redzējumu par to, kam vajadzētu attiecīgajā līgumā būt, tostarp saistībā ar atalgojumu, un «RB Rail» padome aktuālo situāciju drīzumā apspriedīs.

Vienlaikus viņš bija pārliecināts, ka vienošanās tiks panākta jau tuvākajā laikā, lai Rubesa pēc iespējas ātrāk varētu sākt darbu. Lai gan topošā «RB Rail» vadītāja iepriekš norādījusi, ka attiecīgajā amatā varētu stāties ne agrāk kā oktobrī, Briškens pauda cerību, ka vismaz kaut kādā kapacitātē Rubesa «RB Rail» darbā varētu iesaistīties jau agrāk.

Arī Rubesa apliecināja, ka vienošanās par līgumu vēl nav panākta, tomēr galvenie jautājumi esot saistīti ne tik daudz ar topošās vienošanās detaļām, cik ar «RB Rail» procesuālo darbu.

No prognozēm, kad līgums varētu tikt noslēgts, Rubesa atturējās.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka «RB Rail» padome par labāko kandidātu kompānijas valdes priekšsēdētāja amatam izraudzījusies Rubesu.

Rubesai ir plaša starptautiska vadītājas pieredze. Viņa bijusi «Volkswagen» korporatīvā tēla menedžere un starptautisko attiecību koordinatore Vācijā (1985–1992.gads), 1994.–1996.gadā vadīja Latvijas komunikācijas konsultāciju firmu «Es un Partneri», 1996.–2000. gadā darbojās «Statoil Baltic States», no 2000.gada līdz 2008.gadam bija «Latvija Statoil» izpilddirektore, no 2008. gada līdz 2010.gadam – «Statoil Azerbaijan» valdības un publisko lietu direktore, bet no 2010.gada līdz 2013.gadam – Norvēģijas «Statoil ASA» grupas korporatīvās sociālās atbildības viceprezidente. 2002.–2009.gadā Rubesa strādāja arī «DnB NORD» bankas padomē, bet no 2012.gada līdz 2015.gada aprīlim bija bankas «Citadele» padomes locekle.

Rubesa darbojusies arī vairākās sabiedriskajās organizācijās, tostarp Ārvalstu investoru padomē Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un Kokneses fondā.

Tāpat vēstīts, ka «RB Rail» vadītāja meklēšanai tika piesaistīta personāla atlases kompānija, kas sākotnēji veica pārrunas ar pretendentiem un labākos izvirzīja intervijām ar kompānijas padomi.

Patlaban kompānijas valdē strādā viens valdes loceklis - Edvīns Bērziņš, kurš ir uzņēmuma pagaidu vadītājs un vienlaikus darbojas arī valsts uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļš» valdē.

Triju Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail» Komercreģistrā iegrāmatots pērn novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,95 miljonu eiro, un atbilstoši akcionāru līgumam tā uzdevums ir «Rail Baltica II» projektēšana, būvniecība un mārketings.

Projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas «Aecom Ltd.» 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma - «Rail Baltica II» projekts var pretendēt uz ES līdzfinansējumu līdz 85%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu