Lētas naftas ēra: Lieliska stratēģija vai ekonomiska pašnāvība?

Jaunākās ziņas liecina par sapostītu kaujas lauku. Šīs nedēļas vidū Brent naftas fjūčersu cenas strauji pietuvojās 13. janvārī sasniegtajam antirekordam - 45,59 USD par barelu; savukārt WTI traucas pretī viszemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā - 39,31 USD/b.

Patlaban tirgus piedāvājums pārsniedz pieprasījumu par vēl nesen neiedomājamiem 3 milj. barelu diennaktī, ziņo Irānas ziņu aģentūra IRNA. Alžīrijas enerģētikas ministrs Salahs Hebri paziņojis, ka OPEC saviem spēkiem nespēs apturēt naftas cenu lejupslīdi, - ļoti nozīmīgs paziņojums.

Saūda karalistes grandiozā likme

Tehnoloģiskā revolūcija vieglās grūti iegūstamās naftas (VGIN) jomā ASV ļāva dažu gadu laikā tirgū sasniegt līderu - Saūda Arābijas un Krievijas - pozīcijas. Pērn atklājās, ka pasaules tirgus kļuvis par šauru, un naftas cena kopš 2014. gada jūnija ne reizi vien gāzusies lejup.

OPEC valstis sajuta savu pozīciju apdraudējumu, un pērnā gada novembrī Saūda Arābija izdarīja grandiozu likmi, kad kopā ar OPEC atteicās samazināt ieguves kvotas. Karaliste nolēma pārpludināt pasauli ar melno zeltu, kas strauji kļuva arvien lētāks. Ieguvi palielināja arī daudzas OPEC neietilpstošas valstis.

OPEC rīcības oficiālais iemesls bija saglabāt un pat palielināt tirgus daļu, kas īpaši svarīgi ir Saūda Arābijai. Lai arī zemās cenas praktiski nogalināja dārgos projektus, piemēram, Meksikas līcī, Kanādas bituma smiltīs un Atlantijas dziļajos ūdeņos, tomēr acīmredzams, ka pirmkārt trieciens bija vērsts pret amerikāņu VGIN: tās viena barela ieguve izmaksāja 70-80 USD, kamēr Tuvajos Austrumos stabila pašizmaksa vienās un tajās pašās ieguves vietās ir 15-20 USD.

Šā vienkāršā iemesla dēļ amerikāņu naftas ieguvējiem, kas bija sākuši atņemt tirgu OPEC valstīm, jau šogad no karadarbības lauka bija jāpazūd.

Lieliska stratēģija vai ekonomiska pašnāvība?

Ilgstoši galveno spēlētāju naftas tirgū - Saūda Arābiju - bija pieņemts dēvēt par augstu naftas cenu garantu. Tomēr pērn karalistes stratēģija izmainījās par 180 grādiem. Šobrīd eksperti vairs nespēj saprast, vai no Rokfellera noskatīta stratēģija ir pārsteidzoši lieliska, vai arī tā izrādīsies ekonomiska pašnāvība.

OPEC valstis ar Saūda Arābiju priekšgalā kopš jaunās spēles sākšanas joprojām neizrāda interesi par kvotu samazināšanu. Kad pērnvasar naftas cena noslīdēja zem 100 USD/b, karalistes oficiālās personas atzīmēja, ka pie cenas 80 USD/b ieguves apjomus nemainīs; šodien cenas sasniegušas pilnīgi citu slieksni.

Sākotnēji stratēģija paredzēja, ka zemas cenas īstermiņā - pēc investīciju sarukšanas nozarē - automātiski novedīs pie cenu atgriešanās iepriekšējā augstā līmenī ilgākā termiņā. Saūda Arābijas oficiālās personas pauda pārliecību, ka valsts milzīgās valūtas rezerves tai palīdzēs pārdzīvot melnā zelta cenas krišanos uz īsu laiku.

Taču vai Saūda Arābija visu pareizi sarēķinājusi? 2014. gadā pie cenas 100 USD/b karalistes ienākumi bija 631 milj. USD dienā, bet tagad pie analoģiskiem realizācijas apjomiem valsts gūst vairs tikai 340 milj. USD dienā.

Daļēji mīkstināt ienākumu krišanos iespējams uz ieguves pieauguma rēķina. Jūnijā šis rādītājs bija fenomenālie 10,56 milj/b diennaktī (oficiālie dati; Petromatrix uzskata, ka reālais apjoms bijis ap 11,0 milj/b), kamēr vēl 2014. gada 4. ceturksnī - 9,6 milj/b. Tomēr vienalga kopējie ienākumi izrādās ievērojami zemāki.

2015. gadā Saūda Arābijas valdības izdevumi būs ap 230 mljrd. USD, paredzētais budžeta deficīts - 39 mljrd. USD jeb 5% līmenī. Tomēr Starptautiskais Valūtas fonds uzskata, ka deficīts sasniegs 20%; The Financial Times aptaujātie analītiķi runā par 130 mljrd. USD lielu caurumu budžetā. Kā zināms, Saūda Arābijas ienākumi praktiski pilnībā atkarīgi no naftas realizācijas.

Valūtas rezerves kūst, tiek izlaistas obligācijas

Naftas karš strauji maina pasaules naftas tirgus arhitektūru. Ikviens spēlētājs spiests vai nu tieši samazināt cenu, vai arī kaut kā mazināt netiešos izdevumus - piegādes izmaksas vai riska prēmiju. Naftas tirgus pārvērties par pircēja tirgu.

Āzijas klienti samazinājuši ilgtermiņa kontraktu daudzumu, pārejot uz spotu cenām: daži Japānas naftas pārstrādātāji minimizējuši šo kontraktu īpatsvaru no 90% uz 70%; atsevišķi Dienvidkorejas ražotāji - attiecīgi no 75% uz 50%. Nav brīnums, ka šādā situācijā eksportētājvalstij palielināt ienākumus nav iespējams.

Saūda Arābijas vajadzība pēc likvīdajiem līdzekļiem aug augumā. Pirmkārt, karaliste, ņemot vērā tai apkārt notiekošos militāros konfliktus un iejauktības pakāpi tajos, nokļuvusi globālas spriedzes epicentrā. Otrkārt, gaidāms, ka tā palielinās izdevumus iekšējām vajadzībām, jo nacionālā drošība kļūst par aizvien lielāku prioritāti.

Treškārt, vēlme saglabāt pašreizējās cenas neveicina ārvalstu investoru ieinteresētību pašas Saūda Arābijas naftas projektos. Ceturtkārt, jādomā par strauji pieaugošo karalistes jauno paaudzi (vairāk nekā 50% valsts iedzīvotāju nav sasnieguši 20 gadu vecumu): izdevumiem izglītības un nodarbinātības jomā strauji jāpieaug.

Tātad 20% deficīts tuvākajā nākotnē ir ļoti iespējams. Protams, 737 mljrd. USD lielās valūtas rezerves (2014. gada augusta dati) ir ļoti nozīmīgs atspaids, tomēr to izmantošana nav bezgalīga. Paredzams, ka šajā novembrī šīs rezerves būs mazinājušās par 100-130 mljrd. USD.

Karalistes ierēdņi ļoti aukstasinīgi runāja par cenu 80 USD/b. Taču vai viņi spēs apvaldīt emocijas arī tad, naftas cena turpinās kristies arī rīt un parīt?

Par to, cik nozīmīgs trieciens karalistei ir jau pašreizējās cenas, liecina fakts, ka Saūda Arābija nolēmusi iekšējā tirgū līdz gada beigām aizņemties 27 mljrd. USD, ik mēnesi izlaižot obligācijas par 5,3 mljrd. USD.

«Urb šodien, maksā rīt»

Kopš naftas kara sākšanas nepagāja ne diena, kad kāds medijs neapbedītu ASV VGIN industriju. Ik nedēļu tika uzskaitīts, cik urbšanas torņu pazuduši no amerikāņu naftas laukiem; daudz retāk bija ieraugāmas ziņas par ASV iegūtās naftas apjomiem.

Zemās cenas kliedza pēc jaunu tehnoloģiju ieviešanas - lai izdzīvotu. Rezultātā dažām kompānijām VGIN projektos izdevās samazināt izdevumus pat par 45%. Šodien urbšanas iekārta spējīga izdarīt 5-10 urbumus dažādos virzienos.

«Gudrie urbji» tagad spēj atrast plaisas klintīs; jaunie šķidrumi ieguvei sola līdz 300 tūkstošu USD lielu ekonomiju. Pioneer Natural Resources nesen veikusi 5,5 km dziļu urbumu 16 dienu laikā, kamēr 2014. gadā tas aizņemtu vismaz mēnesi.

Kā zināms, cenu kritums pēdējā gada laikā visspēcīgāk iedragāja tieši naftas nozari apkalpojošās kompānijas. Schlumberger un Halliburton spēra neierastus soļus, piedāvājot operatoriem shēmu «urb šodien, maksā rīt». Būtībā tā ir naftas kompāniju kreditēšana.

Proti, urbšanas pakalpojumi tiek piedāvāti apmaiņā pret daļu no iegūtās naftas. Tā kā daudzi naftas ieguvēji sadūrušies ar likvīdo līdzekļu deficītu, tad tiem servisa kompāniju piedāvājums - un tās taču uzņemas galveno risku - šķiet interesants.

Neraugoties uz to, ka urbšanas torņu skaits ASV krities no 1608 (2014. gada oktobris) līdz 664, naftas ieguve valstī sasniegusi maksimumu pēdējo 43 gadu laikā: jūnijā tika iegūti 9,6 milj/b diennaktī. Nesen sekoja cita sensacionāla vēsts: augusta pirmajā nedēļā urbšanas torņu skaits nevis kritās, bet gan pieauga par 10 vienībām.

Šobrīd eksportētāju karā uzvarētāju nav

Situācija nākamajos mēnešos kļūs sarežģītāka, jo tad ASV naftas ieguves kompānijām beigsies hedžkontrakti, kas tās pasargāja no cenu krišanās.

Tomēr Saūda Arābijas un OPEC problēma ir tā, ka jaunās tehnoloģijas un infrastruktūra nekur nepagaisīs. Spēcīgākās naftas kompānijas vienkārši aprīs bankrotējošās.

Pēc The Wall Street Journal datiem, ASV naftas uzņēmumi šā gada 1. ceturksnī izvietoja jaunas akcijas par 17 mljrd. USD - tas bija vairāk nekā jebkurā 2014. gada ceturksnī, kad naftas cenas atradās uz augstākiem pakāpieniem. Cik ilgi amerikāņu investori un kompānijas spēs izturēt, iekams pateiks «šajos aktīvos naudu vairs neieguldīsim»?

Spriežot pēc visa, vismaz vēl vienu gadu, raksta Oil Price. Cik ilgi Saūda Arābija spēj iegūt naftu, cik vien gribas? 12,5 milj. barelu dienā - vismaz 10 gadus. Taču cik ilgi karaliste spēs saglabāt citu OPEC valstu piekrišanu savai stratēģijai?

Starptautiskais Valūtas fonds secina, ka ne jau tikai Saūda Arābija izjutīs līdzekļu trūkumu. Vēl smagāki 2015. gada budžeta deficīti gaida citas karteļa valstis: Alžīriju - 56 mljrd. USD, Lībiju - 157 mljrd. USD. Tāpat ar iespaidīgām negatīvām bilancēm sadursies arī Irāna (35 mljrd. USD), Apvienotie Arābu Emirāti (18 mljrd. USD), Irāka (10 mljrd. USD). Tādā situācijā Saūda Arābija kartelī var zaudēt līderpozīcijas.

Iesoļojam lētas naftas ērā?

Savienotās Valstis šobrīd piemērojušās zemajām naftas cenām. Tādējādi, ja Saūda Arābija un OPEC saglabās iecerētās tirgus daļas - ar milzīgu lētas naftas apjomu palīdzību -, tad tuvākajos pāris gados grūti sagaidīt cenu pieaugumu. Vajadzētu parādīties papildu pieprasījumam, taču par to ir daudz jautājumu. Vai tiešām iesoļojam lētas naftas ērā?

Goldman Sachs, kurai, šķiet, patiktu pat cena 20 USD/b, prognozē, ka esošais naftas cenu līmenis var saglabāties līdz pat 2020. gadam. Tomēr arī Morgan Stanley eksperti uzskata, ka pašreizējais cenu kritiens izrādīsies dziļāks nekā 1986. gadā un var pat izrādīties, ka šai naftas krīzei nebūs analogu pasaules vēsturē.