Nedrīkst atsevišķas negodprātīgas biznesa prakses gadījumus risināt, sodot visus uzņēmējus, tā par Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvu ar naudas sodu sodīt «aplokšņu algu» maksātājus atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Pēc viņas domām, minētais ierosinājums ir jāskata kopsakarībās ar ēnu ekonomikas mazināšanas plānu, ko izstrādā Finanšu ministrija sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru. Turklāt būtiski, lai gan šim, gan citiem plānā ietvertajiem uzdevumiem jābūt izvērtējumam, kā tas ietekmēs administratīvo slogu uzņēmumiem un kā nodokļu administrēšanas izmaksas arī valsts pusē.
«Līdzšinējie ierosinājumi un iniciatīvas rada iespaidu, ka tiek mēģināts atsevišķus negodprātīgas biznesa prakses gadījumus «risināt», turot aizdomās un sodot visus uzņēmējus, un tas nav samērīgi,» uzsvēra LDDK ģenerāldirektore.
Meņģelsones ieskatā, arvien pieaugošu represiju vietā būtu jāizsver visi iespējamie risinājumi, kā valsts gan uzņēmējdarbībai labvēlīgākas nodokļu politikas, gan skaidrojoša un preventīva darba ceļā var motivēt arvien vairāk uzņēmumu pāriet «baltajā» zonā. Tostarp jānodrošina reāla tā dēvētā baltā saraksta funkcionēšana, jo patlaban atrašanās tajā uzņēmumam nekādas priekšrocības nedod.
«Ja, piemēram, piedaloties publiskajos iepirkumos, godprātīgais uzņēmējs redz, ka cits, kurš acīmredzami nemaksā visus nodokļus, ir cenas ziņā konkurētspējīgāks un uzvar iepirkumā - tas ir sliktākais iespējamais signāls uzņēmējdarbības videi. Valstij jārāda priekšzīme šajā jomā, un tad arī uzņēmēji paši būs ieinteresēti sakārtot vidi,» uzskata Meņģelsone.
Jau ziņots, ka TM rosinājusi noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb «aplokšņu algas» izmaksāšanu fiziskai personai vai valdes loceklim būtu jāmaksā naudas sods no 140 līdz 2100 eiro.
Ministrija skaidro, ka pašlaik administratīvais sods par grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir no 70 līdz 430 eiro, kas ļauj nodokļu maksātājiem domāt, ka nepatiesa atalgojuma atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē nav smags pārkāpums. Tāpēc, analizējot esošo regulējumu, tika secināts, ka tas nav pietiekams un nedod gaidīto pozitīvo rezultātu, proti, «aplokšņu algu» maksātāju skaits netiek ievērojami samazināts un darba algas izmaksu un attiecīgo maksājumu budžetā deklarēšana un maksāšana nenotiek patiesā apmērā.
Iesniegtais priekšlikums vēl būs jāskata Saeimai.
