Riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām ir augsti un liek saglabāt piesardzību attiecībā uz turpmākajām ekonomikas izaugsmes perspektīvām, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane.
FM: riski Latvija ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka pēc iepriekšējos ceturkšņos piedzīvotā palēninājuma Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī atkal kļuvusi straujāka. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 2,7%, kamēr pirmajā ceturksnī bija fiksēts 1,9% pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP ir audzis par 1,2%, kas ir straujākais kāpums kopš 2013.gada trešā ceturkšņa.
Pēc FM paustā, izaugsmes paātrināšanos otrajā ceturksnī noteicis gan joprojām spēcīgi augošais iekšējais patēriņš, gan vairāk uz ārējo tirgu vērstās apstrādes rūpniecības sekmīgie rezultāti. Spēcīgi palielinoties darba samaksai un iedzīvotāju reālajai pirktspējai, mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī audzis par 5,2%, un kopumā tirdzniecībā pievienotā vērtība palielinājusies par 4%.
«Savukārt apstrādes rūpniecībā, pateicoties lielākā metālu ražošanas uzņēmuma «KVV Liepājas Metalurgs» darbības sākšanai, kā arī stabili augošajiem ražošanas apmēriem kokapstrādes, kā arī datoru un elektronisko iekārtu ražošanā, izlaides apmēru gada pieaugums aprīlī un maijā pietuvojās 10%. Šāda izaugsme apstrādes rūpniecībā sasniegta, pat neskatoties uz samazinājumu pārtikas produktu ražošanā, ko noteicis Krievijas pagājušā gada augustā ieviestais aizliegums Eiropas Savienībā ražoto pārtikas produktu importam. Arī Latvijas preču eksporta rādītājus Krievijas sankcijas šogad nav būtiski pasliktinājušas. Gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas kopējais eksports audzis par 2%, kur
20,3% eksporta kritumu uz Krieviju kompensējis eksporta pieaugums uz tādiem tirgiem kā Lietuva, Dānija, Lielbritānija un ASV,»
klāstīja Straupmane.
Vienlaikus viņa atzina, ka mazāk veiksmīgs otrais ceturksnis bijis transporta un tranzīta nozarei, kur kravu apgrozījums ostās otrajā ceturksnī samazinājās par 5% un nedaudz saruka arī dzelzceļa pārvadājumu apmēri. «Precīzāk par otrā ceturkšņa izaugsmi varēs spriest pēc mēneša, kad tiks publicēti detalizēti dati pa nozarēm. Tomēr jau ātrā novērtējuma dati rāda, ka ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī kopumā bijusi visaptveroša un augušas gan ražošanas, gan tirdzniecības, gan citu pakalpojumu nozares,» piebilda FM pārstāve.
Pēc viņas teiktā,
otrajā ceturksnī sasniegtais izaugsmes rādītājs Latvijas pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā ir vērtējams kā visai labs sniegums,
kas ļauj sasniegt FM 2015.gadam prognozēto 2,1% IKP pieaugumu. Latvijas ekonomikas attīstību šogad var pozitīvi ietekmēt gan sagaidāmā izaugsmes paātrināšanās eiro zonā un Eiropas Savienības valstīs kopumā, gan labāka ekonomiskā situācija Krievijā, nekā varēja sagaidīt naftas cenu krituma un ekonomisko sankciju iespaidā.
«Pēc Eiropas Komisijas (EK) jaunākajām prognozēm eiro zonas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz 1,5%, salīdzinot ar 0,9% pērn. Eiropas ekonomikas izaugsmi šogad un turpmākajos gados veicinās gan Eiropas Centrālās bankas īstenotie monetārās stimulēšanas pasākumi, gan EK jaunais investīciju plāns, gan zemās energoresursu cenas. Papildu atbalstu eiro zonas valstu eksportam var dot arī pēdējā laikā vērojamā eiro kursa pazemināšanās pret citām nozīmīgākajām pasaules valūtām. Neskatoties uz Grieķijas krīzi, Eiropas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jūlijā turpināja uzlaboties, EK veidotajam ekonomiskās pārliecības indeksam Eiropas Savienībā sasniedzot augstāko līmeni kopš pagājušā gada maija, bet eiro zonā – kopš 2011.gada jūlija. Pēc krituma iepriekšējā mēnesī jūlijā uzlabojies arī Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums,» stāstīja Straupmane.
Viņa gan atzina, ka riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām ir augsti un liek saglabāt piesardzību attiecībā uz turpmākajām ekonomikas izaugsmes perspektīvām.
«Būtiskākie riski aizvien ir saistīti ar nestabilo ģeopolitisko situāciju,
kas var izraisīt jaunas ekonomiskās sankcijas gan no Eiropas Savienības, gan Krievijas puses. Pēdējos mēnešos atsācies arī naftas cenu un Krievijas rubļa kursa kritums, kas var pasliktināt kopējo ekonomisko situāciju Austrumu tirgos. Savukārt Eiropas ekonomikas izredzes var pasliktināt joprojām pastāvošā nenoteiktība par situācijas attīstību Grieķijā un jauni potenciāli satricinājumi finanšu tirgos,» pauda FM pārstāve.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,7%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu. Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas ekonomika 2015.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada otro ceturksni, augusi par 2,6%.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP apmērs, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, ir palielinājies par 1,2%.
Precizēti un izvērsti 2015.gada otrā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 31.augustā.