Latvijas Bankas operatīvie prognozēšanas modeļi ceturkšņa laikā norādīja uz to, ka izaugsme varētu būt visai strauja. Otrajā ceturksnī labi rezultāti bija vērojami apstrādes rūpniecībā, kas arī noteica iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinoši straujo izaugsmi. Arī enerģētikas izlaide pēc ārkārtīgi neveiksmīgā pirmā ceturkšņa nedaudz atkopās, vietnē «Makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju IKP 2015.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni vienreizēju faktoru ietekmē ir pieaudzis par 1,2%, izslēdzot sezonalitāti. Tas ir pēdējā laika straujākais IKP pieaugums ceturkšņa laikā, pēdējo reizi tik straujš ceturkšņa pieaugums bija vien 2013.gadā, norāda Kasjanovs. Pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP salīdzinājumā ar 2014.gada otro ceturksni ir pieaudzis par 2,6%.
«Protams, kā galvenais panākuma avots kārtējo reizi jāmin «KVV Liepājas metalurga» faktors. Tieši šā gada otrajā ceturksnī redzams tā darbības atsākšanās lielākais efekts, kas tādējādi pozitīvi ietekmēja gan apstrādes rūpniecības izlaides apjomu, gan IKP. Arī ķīmisko vielu ražošanā ir bijis viens lielāks gatavās produkcijas sūtījums, kas nodrošināja apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu aprīlī. Tikmēr IKP izaugsmi ierobežoja vājāks transporta nozares sniegums - ostu un dzelzceļa darbības rādītāji joprojām neiepriecināja. Arī ziņas, kas nāk no būvniecības nozares, galvenokārt liecina par labākajā gadījumā neaugošu nozares izlaidi,» raksta Kasjanovs.
Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka šā gada IKP iznākums būs tuvs iepriekš prognozētajam - 2%, norāda Latvijas Bankas ekonomists.
Lai arī otrā ceturkšņa rezultāts ir vērtējams kā ļoti labs un tas, iespējams, varētu nodrošināt dažas desmitdaļas augstāku IKP šajā gadā, tomēr ir jāņem vērā, ka to ir noteikuši vienreizēji faktori apstrādes rūpniecības nozarē. Diezin vai turpmākajos ceturkšņos atradīsies tādi faktori, kas spēs uzturēt IKP izaugsmi tik augstā līmenī. Drīzāk otrādi - ir iespējami kādi negatīvi pavērsieni, prognozē Kasjanovs.
«Piemēram, nav noslēpums, ka piensaimnieki un zivrūpnieki šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Savukārt «KVV Liepājas metalurga» rūpnīcas turpmākā darbība joprojām ir miglā tīta. Tāpat nevar izslēgt situācijas pasliktināšanos attiecībā uz Krieviju. Pēdējo nedēļu Krievijas rubļa vērtība atkal pakāpeniski sākusi mazināties, kā arī nevar izslēgt jaunu sankciju ieviešanu. Tajā pašā laikā ir arī daži pozitīvi faktori, ko vērts pieminēt. Tā kā atalgojuma kāpums joprojām saglabājas salīdzinoši straujš, tas dod «degvielu» iekšējā pieprasījuma pieauguma uzturēšanai. Jautājums gan paliek atklāts par to, cik ilgi atalgojuma kāpums turpinās augt bez noturīgas eksporta un produktivitātes izaugsmes,» skaidro Kasjanovs.
