Banku analītiķi: Latvijas IKP otrajā ceturksnī varētu būt audzis par 1,9-3%

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu būt audzis par 1,9-3%, prognozē banku analītiķi.

«Swedbank» vecāka ekonomiste Lija Strašuna sacīja, ka 2015.gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika būs augusi par 1,9% salīdzinājumā ar 2014.gada otro ceturksni un tādējādi izaugsmes temps būs saglabājies līdzīgs šā gada pirmajā ceturksnī uzrādītajam. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomikas izaugsme, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, varētu būt bijusi apmēram 0,5%.

«Izaugsme, lai arī diezgan lēna, visticamāk, būs bijusi plaša.

Būs audzis gan mājsaimniecību patēriņš, gan eksports. Iespējams, redzēsim arī nelielu investīciju aktivitātes atdzīvināšanos. Uz mājsaimniecību patēriņa kāpumu norāda gan robusts ienākumu pieaugums (galvenokārt algās, jo nodarbības kāpums ir niecīgs), gan diezgan stabils patērētāju noskaņojums un zema inflācija, gan mazumtirdzniecības apmēru izaugsme (ap 4% aprīlī-maijā). Labi turas arī eksports, aprīlī-maijā tas bija par 1,3% lielāks nekā pirms gada. Rūpniecības apmēri auguši par 7% aprīlī-maijā, daļēji pateicoties arī «KVV Liepājas metalurga» darbības sākšanai. Augošs mašīnu un iekārtu imports (ap 17% aprīlī-maijā) norāda uz investīciju iespējamo kāpumu,» skaidroja Strašuna.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis teica, ka šogad otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni varētu būt pieaudzis par 2,9%, bet ceturkšņa laikā izaugsme varētu būt bijusi 0,5% apmērā.

«Indikācijas par otrā ceturkšņa veikumu veido ļoti sadrumstalotu ainu, tas ir, pieejami vien atsevišķu segmentu pirmo divu mēnešu dati. Taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni tie liecina par nedaudz augstāku aktivitāti. Lai arī kopējās tendencēs krasas izmaiņas nav sagaidāmas, noteiktos segmentos, piemēram, tūrismā un atsevišķos pakalpojumu sektoros, akcenti ir mainījušies.

Labi rādītāji sagaidāmi rūpniecības sektorā, kā arī aktivitātes kāpums būs turpinājies tirdzniecībā. Ne tik pozitīva aina varētu parādīties būvniecībā,

kam par iemeslu būtu izmaiņas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā. Tāpat sarežģītu situāciju varētu atspoguļot tranzīta dati,» teica Gašpuitis.

Savukārt «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka šā gada otrais ceturksnis Latvijas ekonomikai bija ļoti veiksmīgs - IKP salīdzinājumā ar 2014.gada otro ceturksni varētu būt audzis par apmēram 3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, kāpums varētu būt bijis apmēram 1,5% vai nedaudz vairāk.

Viņš norādīja, ka atšķirību starp pirmā un otrā ceturkšņa pieauguma tempiem galvenokārt ir noteikuši preču sektori.

«Pēc ilgstoša relatīva vājuma perioda apstrādes rūpniecība šajā pavasarī strauji atplauka. Pirmajā ceturksnī ļoti vājš rezultāts bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, visdrīzāk, laika apstākļu ietekmes dēļ uz mežizstrādi, bet pēc šādiem kritumiem parasti seko pretēja kustība. Nav šaubu, ka labi klājies mazumtirdzniecībai, bet tirdzniecības nozare IKP datos ietver arī vairumtirdzniecību, kuras apgrozījumu ietekmē vājais pieprasījums Krievijā. Jau gadu noplacis pieaugums komercpakalpojumos un informācijas tehnoloģiju nozarē, bet iespaidi par šajās nozarēs notiekošo biznesa ikdienā ir diezgan pozitīvi, tāpēc var cerēt arī uz skaistākiem skaitļiem IKP datos.

Iespējams, ka vājuma brīdis bijis saistīts ar eiro ieviešanas buma radīto bāzes efektu,»

klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka

salīdzinoši vājš punkts Latvijas ekonomikā šobrīd varētu būt celtniecība

- lai arī ceļu būves apmēri ir labi, ēku celtniecību negatīvi ietekmē Eiropas Savienības fondu projektu plūsmas apsīkums. «Nozarei jāpaciešas līdz brīdim, kad augošais hipotekāro kredītu apmērs pārvērtīsies pietiekošā mājokļu pieprasījuma kāpumā,» piebilda Strautiņš.

Viņš arī prognozēja, ka turpmākajos šā gada ceturkšņos IKP gada pieaugums turēsies tuvu otrajā ceturksnī sasniegtajam līmenim, bet ceturkšņa pieaugums vairs nebūs ne tuvu tik straujš.

Centrālā statistikas pārvalde 2015.gada otrā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos ceturtdien, 30.jūlijā.

Jau ziņots, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 1,9%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu. Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, 2015.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada pirmo ceturksni, IKP palielinājās par 2%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2014.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, kāpa par 0,3%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu