Mums ir jāgatavojas, ka Grieķija lēnām izstājās no eirozonas, - tā sarunā ar portālu TVNET Strasbūrā sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks. Viņš norādīja, ka mēs nevaram atļauties mūžīgi atbalstīt un būt par ķīlniekiem Grieķijas valdībai, kas ir kā uzsēdusies uz narkotiku adatas.
Viņš uzskata, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas nevar notikt ļoti strauji, jo jārada mehānisms, lai grieķu sabiedrība ciestu pēc iespējas mazāk un lai pasargātu eirozonu no iespējamiem (kaut iedomātiem) šoka viļņiem, kas varētu izplatīties finanšu un ekonomikas sektorā.
Grieķijas izstāšanās procesam jānotiek mierīgi.
Jāiet ārā no eirozonas, ja neveic reformas
«Kāpēc es domāju, ka viņiem jāiet ārā no eirozonas? Es neredzu iespēju, ka šī komunistiskā valdība, kas pašreiz ir pie varas Grieķijā, vēlētos radikāli savu attieksmi mainīt. Ja Grieķijas valdība vēlētos savu attieksmi radikāli mainīt, būtu cita runa. Bet viņi to nedara.
Es domāju, ka mēs nevaram atļauties mūžīgi atbalstīt un būt par ķīlniekiem Grieķijas valdībai, kas ir uzsēdusies uz narkotiku adatas jau ļoti ilgi.
Pabriks akcentēja, ka ne jau tikai grieķu demokrātija kaut ko nozīmē. Mēs arī Latvijā varam sarīkot referendumu pēc pusgada, pajautājot Latvijas tautai, vai tā grib bez noteikumiem dot naudu Grieķijai, nezinot, vai kādreiz dabūs šo naudu atpakaļ.
Premjere @Straujuma:Man ir grūti izprast to mieru,ar kādu Grieķijas premjers piedalās sanāksmēs.Pārējie šobrīd uztraucas vairāk kā Grieķija.— Rīta Panorāma (@RitaPanorama) July 8, 2015
Vai Latvijas pensionāri būtu gatavi savilkt jostas grieķu dēļ?
«Es domāju, ka Latvijas pensionārs, piemēram, kā mana mamma, kurai pensija ir 300 eiro, nez vai būs gatavs dot grieķiem atbalstu, ko viņi nedabūs atpakaļ, ja grieķiem pensija ir 600 eiro,» viņš salīdzināja un atgādināja, ka mūsu pensionāriem nācās savilkt jostas Latvijas krīzes laikā.
Pabriks arī norādīja, ka Eiropas Savienība balstās ne tikai uz solidaritāti un savstarpējo palīdzību, bet arī noteikumu ievērošanu.
«Mēs, latvieši, ievērojām noteikumus, bet grieķi noteikumus neievēro. Kāpēc mums vajadzētu mūžīgi piekāpties? Mēs tādam spiedienam nevaram pakļauties. Pēc tam rindā būs visi, un beigu beigās mēs arī varam prasīt, lai arī mums atlaiž kādu miljardiņu no mūsu parādiem. Kāpēc mums jāievēro noteikumi un jāmaksā, bet viņi neievēro noteikumus un nemaksā? Tā nevar.»
Kāds ir risinājums?
Politiķis uzskata, ka grieķiem ir jāveic reformas vai arī jāpamet eirozona.
«Vai nu viņi ievēro Eiropas Savienības noteikumus un saņem solidāru atbalstu, vai arī viņi neievēro noteikumus un ir paši par sevi.»
Iespējams, grieķi varētu paturēt eiro līdzīgi kā Melnkalne, bet viņi nevarēs piedalīties eirozonas lēmumu pieņemšanā.
Grieķu elites atbildība
Pabriks uzskata, ka Grieķija šajā situācijā nonākusi vairāku faktoru ietekmē. Lielā mērā atbildība jāuzņemas Grieķijas elitei, jo šai valstij jau iepriekš ir piedots ļoti bieži. Piemēram, iestājoties eirozonā, vai pēc Otrā pasaules kara, kad bija pilsoņu karš.
Ar Grieķiju jau iepriekš apgājās kā ar samta cimdiņiem.
«Grieķi ir pieraduši, ka viņiem kaut kas būs tāpat vien,» parlamentārietis teica un piebilda, ka savā ziņā Grieķija izturas kā izlutināts bērns. Valstī nav bijusi atbildīga pārvalde.
Pabriks uzskata – ja Grieķija izstāsies no eirozonas, zona no tā ilgtermiņā var iegūt. Iespējams, ieguvēja būtu arī Grieķija, jo tai vajadzēs saņemties.
Iegūt var abas puses
«Eirozona no tā iegūtu, jo nevar veidot kopīgu valūtu uz pastāvīgu principu pārkāpšanu. Labāk mēs konsolidēsim. Tie, kas paliks, zinās, ka noteikumi ir jāievēro, un kaut kā saņemsies. Ja mēs piekāpsimies Grieķijai, nākamie var būt kreisie spēki Spānijā, pēc tam būs portugāļi. Arī mēs varam paprasīt.
Tad jau maisam gals būs vaļā. Kas par to visu var samaksāt?
Ja viņi nemaina savu attieksmi, viņiem jāiet prom.»
Grieķijas situācija nav patīkama, bet to var salīdzināt ar vīra un sievas šķiršanos.
Ja vīrs neklausa sievas aicinājumam nedzert alkoholu un turpina žūpošanu, labāk šķirties.
TVNET jau ziņoja, ka Grieķijā svētdien aizvadītajā referendumā 61,31% grieķu nobalsoja pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liekot eirozonas partneriem steigšus meklēt risinājumu un izraisot strauju kritumu Eiropas akciju biržās.
Eirozonas valstu līderi otrdien vakarā pulcējās uz ārkārtas sanāksmi, lai pārrunātu turpmāko rīcību pēc Grieķijas referenduma.