Latvija varētu palīdzēt Grieķijai, bet tam nevajadzētu būt finansiālam atbalstam. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere sarunā ar portālu TVNET sacīja, ka grieķi varētu mācīties no latviešiem dzīvot savu līdzekļu ietvaros. Tāpat aizņemties naudu var tikai tad, ja pārredzamā nākotnē to var atdot.
Vaidere uzskata, ka Grieķijas situācija šobrīd nav iekšēji dramatiska, jo visu noteiks grieķu vēlme vai nevēlēšanās veikt reformas. Tiesa, patlaban šī vēlme nav redzama.
«Man nebija skaidrs, ko grieķi svinēja pēc referenduma.
Varbūt tiešām grieķi bija patiešām tik ļoti maldināti, ka viņiem likās, ka viņi ir uzvarējuši visus aizdevējus un viņiem vairs nekas nebūs jāatdod, bet nauda turpmāk kritīs no debesīm.
Tā noteikti nav.»
Vajadzīgas reformas
Vaidere norāda, ka grieķiem vēl ir ļoti labas iespējas veikt reformas, kas ir mazāk sāpīgas, nekā savā laikā piedzīvoja Latvija.
Piemēram, grieķiem esot 800 tūkstoši ierēdņu, kas ir milzīgs un nākotnē mazināms skaitlis.
Tāpat grieķiem ir jāpaaugstina pievienotās vērtības nodoklis, tas jāattiecina arī uz restorāniem, ko viņi nevēlas darīt. Jālikvidē nodokļu atlaides arī salām, jo ir citas sviras, kā palīdzēt salām, ja tām klājas grūti. Tāpat jāatceļ milzīgās nepamatotās piemaksas, piemēram, Salonikos studentiem paredzētās un nekontrolētās brīvpusdienas. Vēl viens piemērs –
neprecētās sievietes var saņemt sava mirušā tēva pensiju.
Grieķijā esot aptuveni 25 tūkstoši sieviešu, kas, iespējams, neprecas tieši šīs pensijas dēļ. «Šādas pensijas saņemšana ir pilnīgs absurds, jo sievietes ir tikpat darbspējīgas kā vīrieši, it īpaši, ja viņas ir neprecētas un viņām nav bērnu.»
Grieķiem vajadzētu likvidēt arī piemaksas pie minimālajām pensijām 250-400 eiro apjomā.
Atšķiras domāšana
Vaidere arī norādīja, ka grieķi iepriekš ir pretojušies taupības režīmam. Savukārt latviešiem šāda domāšana nav izprotama, jo mēs esam pieraduši taupīt un dzīvot savu līdzekļu ietvaros. Arī vācieši pieraduši iztērēt tik daudz naudas, cik ir viņu rīcībā. Tāpat – ja aizņemas, tad pārskatāmā periodā nauda ir jāatdod. Savukārt grieķi iedomājušies citādi – ka viņi varēs visu laiku aizņemties un neatdot.
Vaidere dzirdējusi vērtējumu, ka grieķi ir lepna tauta. Bet vai tas nozīmē, ka citas tautas nav lepnas? Tāds teiciens būtu apvainojošs.
Jostu savilkšana, ko savulaik izdarīja latvieši, ir atbilstoša Eiropas vērtībām. Kāpēc Grieķijā to ir grūti izdarīt? Varbūt tas ir informācijas trūkums, varbūt tradīcijas, varbūt dienvidu saule, kas liek uz visām lietām skatīties relaksētāk, nekā tas notiek Latvijā. Bet Eiropā un Eiropas Savienībā visiem jāpieturas pie vienādiem noteikumiem.
Nevar sadalīt valstis lepnajās un tajās, kas strādā, lai uzturētu lepnās valstis.
Tāds dalījums būtu absolūti nepieņemams.
Kas notiks, ja grieķiem vairs neaizdos?
Grieķu nevēlēšanās veikt reformas cilvēciski ir saprotama. Arī latviešiem būtu līdzīga reakcija. Bet grieķiem jāsaprot – ja viņi neveiks reformas, viņiem neviens neaizdos. Tādējādi pienāks brīdis, kad Grieķijā kase būs tukša. Šāds brīdis var iestāties jau tuvākā mēneša laikā. Tad Grieķijas turpmāka pastāvēšana eirozonā būtu diezgan apšaubāma.
Kā izstāties no eirozonas
Grūtības rodas tādēļ, ka patlaban nav paredzēts modelis, kā kādai valstij izstāties no eirozonas. Jāatceras, ka grieķi, iestājoties eirozonā, viltoja statistikas datus.
Grieķu blēdību, viltojot statistikas datus, nevajadzētu aizmirst.
«Tagad grieķiem vajadzētu atgādināt, ka viņi, mīlīši, ienāca pa sētas durvīm eirozonā. Tagad ir jādomā, kā savu saimniecību savest kārtībā.»
Ja Grieķijai netiek atjaunota starptautiskā naudas plūsma, viņiem līdzekļi būs jānopelna pašiem. Savukārt aizdevēji Grieķijas parādu neaizmirsīs. Grieķijas kopējie parādi ir 320 miljardi. Piemēram, Vācijai tā ir parādā 80 miljardus. «Grieķiem nāktos savilkt jostas un dzīvot no tā, ko paši nopelna. To viņi nav raduši, viņiem tas būtu ārkārtīgi grūti.»
Vaidere Grieķijā notiekošo salīdzina ar Krievijas situāciju, jo grieķu pašreizējā valdība maldina savu tautu, neizskaidro aizdevēju plānu un aizdevēji tiek padarīti par vispārēju ļaunumu.
Grieķijā valdība maldina savu tautu par pašreizējo stāvokli. Salīdzinājumam - arī Krievijā ekonomikas situācija ir katastrofāla, bet vietējie masu mediji ziņo, ka dzīve iet uz augšu.
Grieķi saka, ka viņu dzīves līmenis ir pazeminājies, jo iepriekš viņi varēja atļauties ēst restorānā piecas reizes nedēļā, bet tagad tikai divas. To dzirdot, sāp sirds par latviešiem, kas to var atļauties vēl retāk, turklāt ekonomisku iemeslu dēļ ir spiesti emigrēt no valsts.
Vaidere uzskata, ka citas valstis nebūs gatavas strādāt, pelnīt un kārtot savus parādus, lai grieķi varētu to visu nedarīt. Viņa uzskata, ka grieķiem vajadzētu paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Vidējais pensionēšanās vecums grieķiem ir 57,8 gadi, bet to vajadzētu celt līdz Vācijas līmenim.
Jāņem vērā, ka Grieķijā pēdējo gadu laikā nav bijuši ne kari, ne stihiskas nelaimes, un mums nav nekāda pamata grieķiem īpaši palīdzēt. Turklāt pašiem grieķiem jācenšas vairāk maksāt nodokļus.
Vaidere iemeta nelielu akmeni arī aizdevēju dārziņā, jo Grieķijas situācija bija zināma pirms aizdošanas un jau tad vajadzēja uzmanīties ar aizdošanu šai valstij. Turklāt Eiropas Komisija esot mēģinājusi noklusēt naudas izsaimniekošanu Grieķijā
Vai Latvijai jāpalīdz Grieķijai?
Latvija varētu palīdzēt Grieķijai, bet tai nevajadzētu būt finansiālai palīdzībai. Mūsu palīdzība varētu izpausties medikamentu nosūtīšanā.
«Es domāju, ka finanšu palīdzība nav ne vēlama, ne iespējama, jo Grieķijas nacionālais ienākums uz vienu cilvēku ir 1,5 reizes augstāks nekā Latvijā un algas sabiedriskajā sektorā ir vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, bet minimālās pensijas ir ap 600-700 eiro.
Nevaru iedomāties, kā mūsu pensionārs, kas saņem 200 eiro, varētu palīdzēt grieķiem.
Vaidere akcentēja, ka grieķi patlaban necieš badu, turklāt ir ļoti daudz grieķu-multimiljardieru, kas varētu patlaban palīdzēt savai tautai. Tādējādi var teikt, ka grieķiem ir ļoti plašas iespējas palīdzēt pašiem sev.
Politiķe pauda viedokli, ka Grieķijas situācijā nav gaidāms ātrs rezultāts. Esošā valdība patlaban turpina priecāties kopā ar tautu par referenduma rezultātiem, lai gan, iespējams, ir sapratuši situācijas bezcerību un klusībā vēlējās, lai referenduma rezultāti būtu citādāki. Tagad viņiem ir jāatbild par pašu ievārīto putru.
Grieķiem vajadzētu no latviešiem pamācīties, ka jātērē tik daudz, cik pats esi nopelnījis. Bet aizņemties naudu var tikai tad, ja pārredzamā nākotnē to var atdot. Eiropas vērtības paredz, ka parādi ir jāatdod.
Parādu neatdošanu var uzskatīt par aizdevēja apzagšanu.
Vaidere atgādināja, ka grieķiem jau iepriekš daudz nākts pretī. Tagad bumba ir grieķu pusē – viņiem jāparāda skaidrs reformu plāns.
Stabila Eiropas Savienība
Vienlaikus jāsaprot, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas būtu veselīga organisma pazīme. Būtu labi, ja varētu atteikties no tāda dalībnieka, kas negrib vai nevar tajā būt. Tad organisms varētu labāk atjaunoties.
Uz Latviju Grieķijas izstāšanās no eirozonas vai maksātnespēja nekādu tiešu ietekmi neatstās. Bet jādarbojas, lai eirozona un Eiropas Savienība, kuras dalībvalsts mēs esam, būtu stabila. Vajadzīgs, lai mēs varētu reaģēt uz slimībām, tās ārstējot, nevis izliekoties, ka to nav. Nevajadzētu atjēgties pārāk vēlu, lai Grieķijas gadījumam sekotu Spānija, Itālija, Portugāle.
«Nevajadzētu likt uz spēles Eiropas Savienību. Tā ir ļoti svarīga,» viņa rezumēja un uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti labi, ka tā atrodas Eiropas Savienībā un NATO.
TVNET jau ziņoja, ka Eiropas līderi parādu nomāktajai Grieķijai devuši laiku līdz svētdienai panākt jaunu vienošanos par glābšanas aizdevumu un izvairīties no eiro zonas pamešanas pēc tam, kad vēlētāji Grieķijā svētdien referendumā noraidīja starptautisko aizdevēju plānus.
Grieķija 30.jūnijā kļuva par pirmo attīstīto ekonomiku, kas piedzīvojusi maksātnespēju, nespējot izpildīt saistības pret Starptautisko Valūtas fondu. Šajā dienā arī noslēdzās ES un fonda glābšanas aizdevuma programma. 20.jūlijā Grieķijai ir jāveic maksājums ECB vairāk nekā trīs miljardu eiro apmērā.
