Pāris mēnešu laikā nedaudz sarucis Latvijas iedzīvotāju atbalsts «Rail Baltica» projektam, liecina pēc dzelzceļa trases izpētes kompānijas «RB Latvija» pasūtījuma sabiedriskās domas un tirgus izpētes uzņēmuma «Academia» veiktā aptauja.
Nedaudz sarūk Latvijas iedzīvotāju atbalsts «Rail Baltica» projektam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja 2014.gada decembrī 92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauda atbalstu Eiropas sliežu platuma «Rail Baltica» projektam, tad šā gada jūnijā to skaits saruka līdz 85%. Savukārt 27% aptaujāto domā, ka tas ir dārgs projekts un nav perspektīvs, kā arī šie respondenti uzskata, ka «Rail Baltica» būs negatīva ietekme uz apkārtējo vidi un satiksmi.
Augstākais atbalsts projektam ir Kurzemes reģionā, kur pozitīvu vērtējumu sniedza 92% respondentu. Arī Zemgalē un Vidzemē atbalsts ir augsts un līdzīgs - attiecīgi 88% un 87%.
Galvenais iemesls, kas Latvijas iedzīvotājus mudina atbalstīt «Rail Baltica», ir atbalsts Latvijas un tās ekonomikas attīstībai, kā arī tiks sniegts papildinājums valsts budžetā. Jaunajā pētījumā tiek minēti arī citi ieguvumi no šī projekta - investīciju ieplūde, uzlabosies sadarbība un satiksme starp Baltijas un Eiropas valstīm, integrācija Eiropā, ātrāka ceļošana un pārvietošanās starp Baltijas valstīm un uz Eiropas valstīm.
Tāpat Latvijas iedzīvotājiem šķiet būtiski, ka «Rail Baltica» rezultātā tiks sakārtota un attīstīta infrastruktūra, uz Latviju brauks vairāk tūristu, tas ir moderns, jauns, mūsdienīgs projekts, kas attīstīs eksportu un tranzītu un radīs jaunas darbvietas. 79% atzīst, ka «Rail Baltica» projekta ietekme uz Latvijas ekonomiku būs pozitīva.
Salīdzinot jaunākos aptaujas datus ar līdzīgu aptauju, kas Latvijā tika veikta 2014.gada nogalē, redzams, ka Latvijas iedzīvotāju informētība par «Rail Baltica» projektu pusgada laikā ir augusi. Ja 2014.gada nogalē 59% aptaujāto atzina, ka zina par šo projektu, tad šogad pirms Līgo svētkiem jau 81% respondentu atzina, ka ir labi informēti un ir dzirdējuši par «Rail Baltica». Visinformētākie iedzīvotāji ir Zemgalē (90% aptaujāto) un Vidzemē (86%).
«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. EK varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Šā gada jūnijā Eiropas Komisija paziņojusi par nodomu finansēt dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvniecību Baltijas valstīs, vēsta «Postimees Online». EK finansējums ir 540 miljonu eiro apmērā.