Latvijai nav pamata panikai Grieķijas problēmu dēļ, jo to ietekme uz Latviju būs minimāla, vērtē «CBL Asset Management» valdes loceklis Zigurds Vaikulis.
Vaikulis: Latvijai nav pamata panikai Grieķijas problēmu dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa ieskatā, Grieķija pašlaik patiešām ir nonākusi tuvu tam, lai iekšējo norēķinu nodrošināšanai būtu spiesta izlaist savu individuālo valūtu, tādējādi faktiski izstājoties no eirozonas. Šāda iespējamība pašlaik ir stipri virs 50%. Eksperts atzīmē, ka situācija neapšaubāmi ir vēsturiska un nav nekāds brīnums, ka teju visas pasaules uzmanība ir pievērsta Grieķijai.
«Mēs Latvijā, par laimi, uz visu šo «uguņošanu» varam noskatīties no malas. Būtu pārgalvīgi un vīzdegunīgi teikt, ka Grieķijas problēmas uz Eiropu un attiecīgi uz Latviju neatstās pilnīgi nekādu ietekmi. Ietekme būs, tā būs negatīva, tomēr Latvijas gadījumā minimāla,» skaidro Vaikulis.
Viņš atzīmē, ka tiešie efekti uz Latviju - caur ārējās tirdzniecības kanālu - būs niecīgi, jo Latvijas eksports uz Grieķiju veido 0,2% no kopējā eksporta un 0,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Arī sekundārie tirdzniecības efekti būs tuvi nullei. Relatīvi ciešas tirdzniecības saites ar Grieķiju, kas varētu atstāt redzamu ietekmi uz šo valstu ekonomikām, ir Bulgārijai, Kiprai un Rumānijai, bet savukārt Latvijai šīs valstis ir ekonomikas mērogā maznozīmīgi partneri.
Nedaudz grūtāk novērtējama ir finanšu kanāla ietekme. «Tiešā veidā Latvijas banku ekspozīcija vai pensiju fondu ieguldījumi Grieķijā, pieņemu, ir apaļa nulle. Arī citu Eiropas valstu banku sektori pēdējo četru, piecu gadu laikā ir strauji mazinājuši Grieķijas riskus, līdz līmeņiem, ko var uzskatīt par sistēmiski maznozīmīgiem. Tajā pašā laikā stress pasaules finanšu tirgos pašlaik ir pieaudzis, un, kā liecina pieredze, tirgi prot no mušas uzpūst ziloni,» skaidro Vaikulis.
Viņš rezumē, ka, objektīvi raugoties, pārliekam satraukumam un panikai nav pamata.
Kā ziņots, Grieķija otrdien nespēja samaksāt Starptautiskajam Valūtas fondam 1,6 miljardu eiro parādsaistību maksājumu.
Svētdien Grieķijā paredzēts referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem, kurus Grieķijas valdība aicinājusi noraidīt.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis uzskata, ka iespēja pēc svētdienas referenduma panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem ir simtprocentīga. «Vienošanās tiks panākta vienalga - vai vēlēšanu urnās būs saņemts «jā,» vai «nē» balsojums,» ceturtdien intervijā BBC sacīja Varufakis.
Grieķijas iedzīvotāji svētdien tiks lūgti balsot ar «Jā,» lai atbalstītu kreditoru piedāvāto glābšanas programmu apmaiņā pret bargākiem taupības pasākumiem, vai ar «Nē,» lai atbalstītu valdības pūliņus iegūt labākus nosacījumus.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis norāda, ka «Nē» balsojums svētdien ieplānotajā referendumā nestiprinātu Grieķijas pozīcijas pārrunās ar starptautiskajiem kreditoriem, kā to apgalvo valdība. «Būtu nepareizi uzskatīt, ka «Nē» balsojums stiprinātu Grieķijas pozīcijas šajās pārrunās. Patiesība ir gluži pretēja,» uzsver Dombrovskis.