Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas piedzīvojusi parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu. Nesen no Grieķijas atgriezās latviete Anna, kura sarunā ar portālu TVNET pastāstīja, ka daudzi grieķi nemaz nevēlas atmaksāt parādus. Viņa novēroja, ka tūrisma vietās krīze galīgi nav jūtama.
Anna mazajā, bet pasakaini skaistajā Korfu salā šovasar pavadīja divas nedēļas, atpūšoties un baudot dabu.
Līdztekus relaksācijai latviete aprunājās ar vairākiem vietējo restorānu īpašniekiem. Viņi apgalvoja, ka
Korfu salas iedzīvotāji līdz šim nav izjutuši ekonomisko krīzi, par ko starptautiskā sabiedrība runā.
Pēc viņu teiktā, krīzi vairāk izjūt Grieķijas kontinentālās daļas iedzīvotāji.
Korfu salas iedzīvotāji pamatā pārtiek no tūrisma industrijā radītiem ienākumiem. Viņi darbojas viesnīcās, restorānos un tūrisma objektos. Vietējie ļaudis esot pieraduši, ka jāstrādā tikai sešus mēnešus gadā, kad salu apmeklē ļoti daudz tūristu. Pārējo laiku viņi pārsvarā pavada atpūšoties un gatavojoties nākamajai sezonai.
Salas iedzīvotāji apgalvojuši, ka tūristu plūsma šosezon ir tāda pati kā iepriekšējos gados.
Vienīgā atšķirība - būtiski samazinājies Krievijas tūristu skaits.
Tas skaidrojams ar Krievijā valdošo ekonomikas lejupslīdi. Tās dēļ uz Grieķu patlaban brauc tikai turīgākie krievi.
Par Krievijas tūristu skaitu samazinājumu grieķi esot diezgan satraukušies, bet uz salu aizbraukušajiem latviešiem šķita, ka krievu valodā runājošo tūristu joprojām ir ļoti daudz. Cenšoties apmierināt krievu tūristu vajadzības, daudz pakalpojumu Korfu salā tiek piedāvāti krievu valodā, piemēram, gidu skaidrojumi.
Viesojoties Korfu salā, Anna novēroja, ka vietējie iedzīvotāji ļoti bieži un daudz apspriež valsts finanšu problēmas.
Viņiem ierasts, ka sievietes kā bitītes čakli strādā, bet veči vakaros sēž kafejnīcās un spriež, vai atdot vai neatdot valsts parādu.
Latviete saka, ka pašu grieķu vidū nav vienprātības, vai parāds būtu atmaksājams. Daļa cilvēku uzskata, ka esošā valdība ar savām darbībām sagādājusi viņiem pamatīgas nepatikšanas, bet citi viņus atbalsta. Vairāki vietējie uzņēmēji Annai teikuši, ka neatbalsta parāda atmaksu.
Apbraukājot Korfu salu, Anna pamanījusi daudzas slēgtas viesnīcas, bet vietējie iedzīvotāji apgalvojuši, ka tās pārtraukušas savu darbu lielā vecuma un nolietojuma dēļ, nevis saistībā ar finanšu krīzi.
Divu nedēļu laikā Annai Grieķijā neradās nekādas problēmas ar norēķiniem. Viņa bija paņēmusi līdzi skaidru naudu, bet
problēmu nebija arī tajās pāris reizēs, kad viņai bija vajadzība izņemt naudu no bankomātiem.
Uz ārzemniekiem naudas izņemšanas limiti neattiecoties. Tas skarot tikai vietējos iedzīvotājus.
Runājot par dažādu preču cenām, latviete pauda prieku, ka Korfu salā cenas ir ļoti pievilcīgas. Diezgan daudz preču Grieķijā maksā lētāk nekā Latvijā.
Kopumā latvietei Korfu salā ļoti patika. Vietējie cilvēki bijuši ļoti viesmīlīgi un pretimnākoši. Lai gan ir saprotams, ka ar tūristu apkalpošanu viņi pelna naudu, cilvēki izturējušies ļoti sirsnīgi un patiesi.
Grieķijas defolts
TVNET jau ziņoja, ka Grieķija otrdien nav spējusi samaksāt savu parādu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Tādējādi Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu, un šī situācija norāda uz pilnīgo neveiksmi vairāk nekā piecu mēnešu garumā atrisināt Atēnu finanšu problēmas un novērst valsts izstāšanos no eirozonas.
Vienlaikus otrdien noslēdzās arī starptautiskās glābšanas programmas termiņš. Tas nozīmē, ka Grieķijai vairs nav pieejama finanšu palīdzība, uz kuru tā bija paļāvusies kopš 2010.gada, tādējādi palielinās iespējamība, ka Atēnas jūlijā piedzīvos arī Eiropas Savienības (ES) parādsaistību defoltu un, iespējams, piedzīvos dalības pārtraukšanu eirozonā.
