Grieķijas «X stunda»

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix. TVNET kolāža

Pēdējās pāris nedēļās veidojās priekšstats, ka Grieķija, kuras ārējais parāds sasniedzis 323 mljrd. EUR, un tās oficiālie kreditori nonākuši pilnīgas savstarpējas nesaprašanās stāvoklī, demonstrējot vārdisko vardarbību, kas nekad agrāk plašas publikas acīs nebija noticis.

Jau rīt atpakaļatskaite no brīža, kad jānoskaidrojas, kādā savas dzīves nākamajā fāzē Grieķija ieies. Arvien biežāk pavīd termins «Grexit» - grieķu valsts iziešana no eirozonas.

Eiropas akciju kursi - protams, pirmkārt, Grieķijas dēļ - noslīdējuši līdz februāra minimumiem, strauji cēlušās citu eirozonas vieglāk ievainojamo valstu - Portugāles, Spānijas, Itālijas - obligāciju riska prēmijas. Valūtu kursi nekad nav bijuši tik ļoti volatili. Pat Vašingtona brīdinājusi: lai nepieļautu nervozitāti finanšu tirgos, vienošanās ir nepieciešama.

Junkera satraukums un Ciprasa bravūra

Pirms pāris mēnešiem, uzstājoties Lēvenes Katoļu universitātē, Žans Klods Junkers «saistībā ar Grexit» paziņoja: ja Grieķija atstās eirozonu, pārējās tās valstis kļūs par vieglu laupījumu spēkiem, kuri «darīs visu, lai likvidētu to, kas palicis no valūtas savienības». Tā ka «Grexit - tas nav variants», rezumēja EK prezidents.

Divpusējo pārrunu ar Baraku Obamu laikā Francijas līderis Fransuā Olāns palūdzis ASV prezidentam likt lietā Vašingtonas ietekmi uz Starptautisko Valūtas fondu, lai mīkstinātu Atēnām izvirzītās kreditoru prasības.

Kā zināms, maija beigās SVF vadītāja Kristīne Lagarda intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung bija noskaldījusi: «Grieķijas iziešana no eirozonas ir iespējama. Tāds scenārijs eirozonai nebūs viegla pastaiga, taču tas visdrīzāk arī nenovedīs pie eiro kraha.»

Visus piecus mēnešus, kopš risinās sarunas starp Atēnām un aizdevējiem, no Grieķijas pārstāvju retorikas nepavisam netop skaidrs, vai tā gatavojas defoltam un līdz ar to arī iespējamam ekonomikas sabrukumam, vai arī tomēr paļaujas uz to, ka Eiropa to centīsies glābt pēdējā minūtē. Rodas iespaids, ka grieķu politiķi sev izvirzījuši mērķi - ar skaļām frāzēm atstāt maksimālu iespaidu uz auditoriju.

Pagājušonedēļ lietotie izteikumi jau liecināja par atklātu konfrontāciju. Grieķijas Nacionālās bankas gada atskaitē, kas tika publicēta 17. jūnijā, regulators tiešā tekstā pieminēja Grexit: «Vienošanās nepanākšana nozīmēs aizsākumu sāpīgai tendencei, kas vispirms novedīs pie Grieķijas defolta, bet rezultātā pie valsts iziešanas no eirozonas un - kas visiespējamāk - no ES.»

Pagājušajā piektdienā Grieķijas premjers Aleksis Ciprass Sanktpēterburgas ekonomiskajā forumā konstatēja, ka «planētas ekonomiskais centrs novirzās» (ar to domājot - prom no Eiropas un ASV), drīz nonāca arī pie kreditoriem: «Jostu savilkšanas kurss ved uz nekurieni. Tā ir ne vien grieķu problēma, tā ir eirozonas un tās struktūras problēma.»

Parādīsies drahma?

Pēdējās nedēļās jutās nokaitināti arī ES līderi. EK viceprezidents Valdis Dombrovskis žurnālistiem pateica, ka eirozonas līderi apspriež Grieķijai «visnegatīvākās sekas». Ja puses tā arī nevienosies, pārrunu laikā paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, tad Grieķijā tiks ieviesta «paralēlā valūta». Un pieminējis Melnkalni.

2015. gada februārī šāds scenārijs figurēja vienā no Goldman Sachs ziņojumiem, kurā Melnkalne, Kipra un Kosova tika minēti kā piemēri «hibrīdsituācijai, kas var izveidoties Grieķijā».

Šādā formātā «paralēlā valūta» drahmas vai parādzīmju (IOU) veidā var tikt izmantota iekšējo izdevumu segšanai un apgrozībai finanšu sistēmā - līdztekus eiro. Protams, tas ir variants defolta gadījumā, taču tādas valūtas kurss attiecībā pret eiro pakāpeniski pazemināsies (ļoti iespējams, pat par pusi), kas novedīs pie straujas kapitāla aizplūšanas un ekonomikas destabilizācijas.

Institucionālie kreditori vs. Grieķijas valdība

Kādi punkti tika apspriesti kreditoru un Grieķijas valdības 5 mēnešu ilgajās sarunās? Daži no tiem.

1. PRIMĀRIE BUDŽETA PROFICĪTI SPĒLĒ MILZĪGU LOMU CEĻĀ UZ IZAUGSMI. 1% Grieķijas primārā proficīta tulkojams kā 1,8 mljrd. EUR, kas tiek tērēti reālajai ekonomikai, nevis parāda melnajam caurumam. Kopējais ieguvums Grieķijas ekonomikai 4 gadu laikā ir aptuveni 14 mljrd. EUR.

2. PVN. Papildu ienākums 1% apmērā no IKP, kas dod 1,8 mljrd. EUR gadā. Kreditori prasa visu PVN samazinājumu atcelšanu. Valdība gatava pacelt PVN apkalpošanai restorānos no 13% uz 18%, par dzīvošanu viesnīcā - no 6,5% uz 18%. Toties Grieķija uzskata, ka būtiski jākrītas medikamentu un elektrības cenām.

3. PENSIJAS. Kreditori: pensionēšanās vecums - 67 gadi; pakāpeniska sociālās solidaritātes pabalsta atcelšana pensionāriem līdz 2016. gada beigām; pensiju samazināšana par 1% - 1,8 mljrd EUR ieguvums.

Valdība: nekādu pensiju samazinājumu; stimuli, kas neveicina priekšlaicīgu pensionēšanos.

4. SOLIDARITĀTES NODOKLIS. Valdība maina solidaritātes nodokļa skalu, mērķis - aizsargāt pensionārus:

12 000-20 000 EUR: 0,7%

20 001-30 000 EUR: 1,4%

30 001-50 000 EUR: 2,0% (no 1,4%)

50 001-100 000 EUR: 4,0% (no 2,1%)

100 001-500 000 EUR: 6,0% (no 4,1%)

Vairāk nekā 500 000 EUR: 8,0%.

5. NODOKĻU TAISNĪGUMS. Kreditori: nepieciešams palielināt nekustamā īpašuma nodokli; liels nodokļa paaugstinājums fermeriem; atklāta informācija par banku kontiem.

Valdība gatava atvieglot dzīvi zemākiem slāņiem, strādājošajiem un pensionāriem: steidzams nodoklis uz lielo kompāniju peļņu; nodoklis TV reklāmai un TV licencēm; pārspīlēta patēriņa nodoklis (10-13%) lidmašīnām, planieriem, jahtām, baseiniem, automobiļiem, sākot no 2500 cm3; degvielas kontrabandas likvidēšana; banku operāciju pārbaudes, cīņa par banku operāciju caurspīdīgumu.

6. VALSTS SEKTORS. Kreditori pieprasa lielu algu samazinājumu valsts sektorā. Valdība: pret.

Kāda ir pārrunu gaita?

Brīžos, kad šķiet, ka sarunas novedušas pie konstruktīva iznākuma un kompromiss šķiet iespējams, Grieķijas valdība pēkšņi iedarbina atpakaļgaitu. Piemēram, pēc jūnija sākumā Berlīnē notikušajām sarunām ar Eiropas Centrālās bankas prezidentu Mario Dragi, Kristīni Lagardu un Žanu Klodu Junkeru, uzstājoties Grieķijas parlamentā, Aleksis Ciprass izskanējušos priekšlikumus nosauca par «absurdiem» un paziņoja, ka grieķu tauta neļaus sevi «pazemot», tādējādi atkal atgriežoties pie pirmsvēlēšanu kampaņas populistiskajiem motīviem.

Bez tam Grieķijas premjeram izdodas panākt dienaskārtības politizēšanu - kā tas notika pensiju jautājumā, ko SVF aplūko kā matemātiku. A. Ciprasa asie izteikumi intervijā izdevumam Efimerida Ton Syntakton tika nesen pārpublicēti arī valdības mājaslapā. To vidū: «Atliek vienīgi minēt, kas slēpjas aiz dažādu institūtu politiskās motivācijas turpināt samazināt pensijas Grieķijā pēc piecu gadu izlaupīšanas palīdzības aizsegā.»

No otras puses, runājot par matemātiku, SVF ir savi argumenti, ko min tā pārstāvis Olivjē Blanšārs: «Kāpēc mēs uzstājam uz pensiju samazināšanu? Pensijas un algas valsts ierēdņiem sastāda 75% primāro izdevumu. Pārējie 25% jau tā maksimāli samazināti.»

Tāpat arī medijos pavīdēja ziņa, ka no Atēnām tiek prasīts paaugstināt PVN elektrībai par 10% un medikamentiem par 4,5%. Ž. K. Junkers sašutis reaģēja, ka A. Ciprass maldina sabiedrību - EK prezidents viņam skaidri ļāvis saprast, ka personīgi iestājas pret nodokļu palielināšanu elektrībai un medikamentiem. «Un premjerministrs to zina,» piemetināja Ž. K. Junkers.

Rēķinoties ar partijām un elektorātu

Lai kā arī nebūtu, A. Ciprasa uzvedība orientēta uz viņa paša politisko partiju. Lai kāds arī nebūtu pārrunu iznākums, Grieķijā ar to daudzi nebūs apmierināti. Tāpēc premjeram jāparāda, ka viņš cīnījies līdz pašām beigām («X stundai»), nav pakļāvies ultimātiem un pat spējis panākt aizdevēju piekāpšanos.

A. Ciprasu apdraud paša partijas kreisais spārns. Daudzi no Syriza iestājas pret palikšanu eirozonā un nevēlas piekāpšanos kreditoriem. Partijas Centrālās komitejas sēdes laikā kreisā spārna virzīto rezolūciju noraidīja tikai ar nelielu balsu pārsvaru: 95 pret 70; 30 atturējās.

Tomēr premjera piedurknē ir trumpji, kas var piespiest viņa pretiniekus - vismaz partijas iekšienē - apklust. A. Ciprass var vērsties pie sabiedriskās domas: absolūtais vairākums tomēr grib palikt eirozonā un izvairīties no drahmas ieviešanas katastrofālajām sekām.

Bez tam premjers var realizēt jaunas parlamenta vēlēšanas. Un ja jau tās noris pēc proporcionālās sistēmas, viņš pats sastādīs partijas vēlēšanu sarakstu: pats par sevi tas ir efektīvs spiediens uz deputātiem, kuri nav vienisprātis ar vadību, taču baidās zaudēt savu vietu parlamentā.

Daudz kas šobrīd atkarīgs no Vācijas - Grieķijas galvenās kreditores un varenākās ekonomikas kontinentā. Grieķu finanšu ministrs Janis Varufakis ir vērsies pie kancleres Angelas Merkeles ar lūgumu teikt «cerības runu». Agrāk kanclere bija galvenā Grieķijas palikšanas eirozonā - pie tam par katru cenu - atbalstītāja.

Tomēr patlaban A. Merkele atrodas ļoti sarežģītā situācijā, jo viņai jārēķinās ar opozīciju ne vien savu vēlētāju vidū, bet arī partijas iekšienē; kancleres attiecības ar finanšu ministru V. Šoibli Grieķijas jautājuma dēļ ir pamatīgi sabojātas.

Kļūda Ciprasa un Varufaka stratēģijā

Tomēr visdrīzāk pārliekā parāda politizēšana, atstājot novārtā tieši matemātiku, ar grieķiem ir izspēlējusi ļaunu joku.

A. Ciprasa un J. Varufaka stratēģija paredzēja defolta iespējamību. Šādā gadījumā valdības, ja tā ietu līdz galam, rīcībā jābūt pietiekamam daudzumam līdzekļu, lai spētu samaksāt pensijas, algas, komunālos pakalpojumus.

Defolts nebūtu politiskā pašnāvība janvārī, kad Grieķijas primārais budžeta deficīts varētu tikt pārvirzīts (teorētiski) no procentu maksājumiem aizdevējiem uz augstāku darba algu, pensiju, valsts izdevumu apmaksu - kā to solīja Syriza pirms vēlēšanām.

Grieķija izšķīrusies nevis par 4%, bet gan par 1% primāro budžeta proficītu un līdz ar to defolta draudi vairs nerada ticamības efektu. Šobrīd Grieķijai defolta scenārijā jārēķinās ar vēl lielāku pensiju un darba algu samazinājumu nekā aizdevēju patlabanējo prasību izpildes gadījumā.

A. Ciprasam un J. Varufakim to vajadzēja paredzēt: tas pats notika pirms 2 gadiem, kad Kipra banku krīzes brīdī mēģināja mest izaicinājumu ES. Kipras pieredze rāda, ka pilnīga defolta gadījumā ES valdības Grieķiju var atstāt eirozonā un rezultāts var izrādīties Grieķijas municipālais defolts amerikāņu stilā - gluži kā Detroitas gadījumā.

Un ja šajā scenārijā Grieķijas valdība pieņems lēmumu izmaksāt pensijas un darba algas, drukājot pašai savas parādzīmes vai drahmas, Eiropas tiesa izlems, ka visiem iekšējiem parādiem un banku depozītiem jātiek dzēstiem eiro valūtā. Rezultātā uz Syriza vēlētāju pleciem gulsies vēl smagāks slogs.

Nav naudas

Pagājušonedēļ Grieķijas valdību sasniedza kārtējā nepatīkamā ziņa - tā strauji zaudē līdzekļus. Maijā ienākumi budžetā sastādīja tikai 900 milj EUR, kas bija par 24% mazāk, nekā plānots, kamēr iepriekšējos 3 mēnešos ieņēmumu plāns tika izpildīts.

Pats par sevi saprotams, ka šogad no grieķu bankām maksimāli tiek izņemti mājsaimniecību un biznesa līdzekļi: janvārī - 12,3 mljrd EUR, februārī - 7,5, martā - 1,9, aprīlī - 5 mljrd EUR, maijā - ik dienu ap 200-300 mljn EUR. Kopš jūnija sākuma noguldījumu aizplūde no Grieķijas bankām pārsniegusi 4 mljrd EUR.

Pagājušās nedēļas notikumi lika uzdot jautājumu, vai dažas Grieķijas bankas 22. jūnijā vispār atvērs savas durvis. Ārkārtas likviditātes palīdzības programmas ietvaros, kā ziņo aģentūra Bloomberg, 19. jūnijā ECB tomēr palielinājusi Grieķijas banku finansēšanas apjomu par vairāk nekā 3,3 mljrd. EUR. Grieķu noguldītāji lieliski saprot, ka naudu, kas vajadzīga valdībai, iespējams atrast tieši viņu kabatās.

Lai atmaksātu parādus kreditoriem, izskatās, valsts līdzekļu sen vairs nepietiek. Precīzi to apgalvot neļauj vien trūkumi Grieķijas finanšu statistikas sistēmā (savest to kārtībā - šī ir vēl viena ES prasība). Nauda uz valsti no ārējiem avotiem pārstāja nākt jau kopš 2014. gada augusta.

Maijā Grieķija samaksāja 750 milj EUR Starptautiskajam Valūtas fondam, veikli izmantojot savu rezerves pozīciju šajā pašā SVF. Savdabīgi, jo noteikumi paredz, ka pēc 30 dienām šie paši 750 miljoni «jāatliek atpakaļ». J. Varufakis ķēries pat pie tik izmisīgiem pasākumiem kā municipālajos un slimnīcu kontos esošo naudas līdzekļu izmantošana.

Nav laika

Cik ilgi Grieķija var stiept gumiju? Jebkurā gadījumā jāiestājas finansiālās realitātes apzināšanās brīdim. Valsts faktiski jau bankrotējusi, bet pensijas un algas tai izdodas maksāt vien ar dažādu viltību palīdzību. Daži ministri apgalvo, ka labāk maksāt pensionāriem, nevis ārvalstu aizdevējiem.

Lai arī izvēles praktiski nav: bez iepriekšējo dzēšanas nebūs nākamo kredītu, bez kuriem savukārt nebūs naudas pensijām. Grieķija faktiski jau ķērusies pie apļveida finansēšanas shēmas.

Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms skaidri paziņojis, ka tagad vairs nav runas par kreditēšanas programmas prolongāciju: «Mums ir ļoti maz laika. Viss, ko es zinu - programma beigsies mēneša beigās. Pēc tam līdzekļi, kas tās ietvaros joprojām rezervēti Grieķijas atbalstam, atgriezīsies Eiropas Finanšu stabilitātes fondā un vairāk nevarēs tikt izmantoti. Mums tas jāpieņem zināšanai - mēneša beigās programma izbeidzas, un tas ir limits, kas mums ir.»

Grieķija 30. jūnijā nevar atmaksāt SVF 1,6 mljrd. EUR, jo šīs naudas tai vienkārši nav. Bez tam jūlijā un augustā ECB jāatdod 6,7 mljrd. EUR. Acīmredzami - nepieciešama jauna finansēšanas stadija. Grieķija vairs nespēj apkalpot savu parādu bez līdzekļu ieplūdes no ārienes. Sekojoši: nepieciešama vēl viena finanšu palīdzības programma - citādi problēma var atkārtoties ik mēnesi.

Jaunās programmas apjomam visdrīzāk jāsastāda vismaz 30-35 mljrd EUR. Un tas nozīmē jaunu reformu un sasniedzamo mērķu paketi, kamēr pagājušonedēļ no Atēnām braši izskanēja, ka Grieķija vairs nekad nepakļausies prasībai samazināt pensijas un algas.

Aizpagājušajā nedēļā Bank Of America Merrill Lynch aptaujāja 207 investīciju portfeļu pārvaldītājus, kuri kontrolē aktīvus 562 mljrd. USD apmērā un kuri kopumā pēdējā mēneša laikā tiecas akcijas pārvērst skaidrā naudā. Grieķijas iziešanu no eirozonas gaidīja 15% respondentu, savukārt 42% uzskatīja, ka notiks valsts defolts, bet bez izstāšanās no ES.

Šķiet, reiz jābeidzas ieilgušajai ziepju operai ar nosaukumu «Grieķu problēmas risinājums tiks atrasts tūlīt». «X stunda» strauji tuvojas. Bet varbūt jau ir klāt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu