Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta administratīvā ēka – tāds ir oficiālais nosaukums ēkai Rīgā, kuru ikdienas sarunvalodā pieņemts dēvēt par VID ēku. Ekspluatācijā ēka pieņemta 2014. gada 17. aprīlī, bet aptuveni pēc gada tā jau kļuvusi par lielisku placdarmu dažādiem pilsoniskās aktivitātes demonstrējumiem, pārprasti rūpējoties par ēkas drošību, kuru it kā apdraud acīmredzamās plaisas ēkas fasādē.
Aizsteidzoties notikumu izklāstam priekšā, svarīgi atzīmēt, ka VID ēkas konstruktīvai noturībai riski nedraud un plaši medijos izskanējusī informācija ir nekorekta. Darbinieki un apmeklētāji var justies pilnīgi droši, VID ēkas noturība ir pārbaudīta trijos apjomīgos ekspertīzes procesos, ko veikuši kompetenti speciālisti un apliecinājuši ar saviem parakstiem. Protams, Zolitūde ir rūgta pieredze visai sabiedrībai un tagad jebkādi, arī kosmētiski būvju defekti, acumirklī tiek pozicionēti kā drošību un dzīvību apdraudoši. Vietā piebilst, ka sabiedriskā aktivitāte, reaģējot un signalizējot par acīmredzamiem defektiem pati par sevi ir pozitīvi vērtējams fakts.
Tomēr viltus signālu gaisotnē tiek novērsta uzmanība no patiesajām problēmām būvniecībā, kuras patiešām apdraud ēku drošību. Tie ir vājie projekti, īpaši to būvkontrukciju sadaļas – ar mazām zolitūdēm būvniekiem jāsastopas vai ik dienas, ja jābūvē patiešām saskaņā ar izstrādāto projektu. Izejas šādos gadījumos ir vairākas – nospļauties un būvēt, jo likums, lūk, paģēr būvēt saskaņā ar projektu; atteikties un nebūvēt, jo nelāgi beigsies; pārprojektēt uz sava vai pasūtītāja rēķina. Projektu kvalitāte – tas būtu aktuālais jautājums, kas būtu risināms visās ar būvniecību saistītajās institūcijās.
Papildus saceltajai ažiotāžai ap VID ēku ieteiktu pievērsties patiešām būvniecības nozari un ēku kvalitāti apdraudošiem simptomiem. To ir daudz:
Katrs trešais jaunais RTU absolvējošais būvkonstruktors noslēguma eksāmenos piedāvā risinājumu, kas pēc būtības nav drošs, taču diplomi tiek saņemti un jaunais konstruktors var doties izklaidēties būvtirgū.
Būvniecības nozares speciālistu sertifikāti NAV garantija kvalitātei. Par to liecina vairāki piemēri. Latvijā viens no kompetentākajiem būvkonstruktoriem strādā bez sertifikāta, pie viņa pēc padoma vēršas tie, kam ir sertifikāti. Vēl viens piemērs, ir zināmi gadījumi, kad brīvi būvnozarē var darboties un pat piedalīties konkursos sertificēti speciālisti, par kuru darbību ierosināta krimināllieta par apzinātu faktu slēpšanu un dokumentu viltošanu būvobjekta tapšanas laikā (te es nedomāju ar Zolitūdi saistītos speciālistus). Speciālistu darbība netiek apturēta, sertificēšanas institūcijas izliekas par beigtām, nekādi nereaģējot.
Nozarei būtu nepieciešami standarta līgumi, kuri nostiprināti ar likuma spēku. Īpaši tādi būtu nepieciešami valsts pasūtījumos.
Zemākās cenas princips, kas liek dempingot valsts un komercuzņēmumu izsludinātajos iepirkumu konkursos. Ar aizdomām jāraugās uz jaunajiem projektiem, kurus kāds no būvniekiem apsolījis uzbūvēt par 600 EUR.m2. Kaut kur tiks ietaupīts, dies dod, ka uz apdari, nevis konstrukcijām.
Būvnozarē darbojas ārkārtīgi liels skaits NVO. Jautājums, kuru no augstāk minētām problēmām, kas pastāv jau gadu gadiem, tās būtu atrisinājušas? Atskatoties uz jaunā būvlikuma pieņemšanas laiku, kas stiepās gadiem, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdēs nevalstisko organizāciju darboņi neprātīgi daudz laika veltīja strīdiem par speciālistu sertificēšanu, lobējot konkrētas intereses, nevis veltot savu intelektu akūtu problēmu izskaušanai būvniecībā. Analoģiski kā tas notiek tagad – Saeimas Zolitūdes izmeklēšanas komisijā velta laiku VID deformācijas šuvēm, nevis tam, kā kardināli uzlabot kvalitāti būvniecībā pārskatāmā nākotnē. Sēdēšana un runāšana faktiski neko nemaina, situāciju var mainīt lēmums un tam atbilstoša darbība.