Dūklavs netieši norāda uz Krievijas šprotu eksporta aizlieguma politiskajiem iemesliem

«Domāju, ka Krievijas ekspertu ziņojums par inspekciju Latvijā būs tāds, ka visiem pieciem šprotu ražotājiem tiks atņemta eksporta atļauja.

Jāatzīst, ka šim lēmumam nebūs nekādas saistības ar šprotu kvalitāti, te ir citi iemesli.

Varbūt tieši nesaistīšu notiekošos ar Latvijas prezidentūru, bet atgādināšu, ka Lietuvas piena pārstrādātāji saskārās ar līdzīgu problēmu laikā, kad prezidēja Eiropas Savienībā,» sacīja Dūklavs.

Tāpat viņš atzina, ka pagaidām pāragri prognozēt eksporta aizlieguma ekonomisko zaudējumu apmēru, bet atzina, ka

zivrūpnieki var rēķināties ar valsts atbalstu.

«Lai gan zaudējumi būs, to apmēri nebūs katastrofāli. Rubļa krituma dēļ cenas ir zemas, pirktspēja vāja un peļņa Krievijas tirgū šprotu ražotājiem vairs nav tāda kā agrāk. Tomēr runāšu ar premjeri, ar valdību, lai ražotāji varētu rēķināties ar valsts atbalstu, līdzīgi kā tas bija piena nozarē. No Eiropas nekāda atbalsta gan nebūs, jo vairākkārt norādīts, ka ražotājiem bija jārēķinās ar Krievijas tirgus nestabilitāti,» atzina ministrs.

Kā ziņots, Krievija nedēļas nogalē paziņoja, ka aizliegs Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas importu, par ko «Rosseļhoznadzor» esot informējis abu valstu veterināros dienestus. Aizliegums pamatots ar «atklāto sistemātisko pārkāpumu raksturu».

Tikmēr PVD ģenerāldirektors Māris Balodis norādīja, ka oficiāli paziņojums par aizliegumu vēl nav saņemts, notikusi telefonsaruna ar Krievijas dienesta vadību par plānoto aizliegumu.

Savukārt Zivrūpnieku savienībā atzina, ka aizliegums būs smags trieciens visai Latvijas zivju pārstrādes nozarei.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.