Būtu tikai neliels pārspīlējums teikt, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika gāja cauri absolūtās vētras zonai, uzskata «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Strautiņš: Pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika gāji cauri vētras zonai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš vērš uzmanību, ka šajā laikā tika piedzīvota daudzu nelabvēlīgu apstākļu sakritība. Pagājušā gada beigās krasi saruka Krievijas rubļa vērtība, kas acumirklī ietekmēja daudzus eksportētājus. Šo pavērsienu galvenokārt izraisīja naftas cenu kritums, kas bija nozīmīgs ieguvums patērētājiem. Taču patēriņa ieradumi mainās pakāpeniski, un šis ieguvums ir galvenokārt ietaupīts. Eirozonas ekonomiskā situācija ļoti pakāpeniski uzlabojas, bet tas vēl nevarēja būtiski palīdzēt mūsu ražotājiem, lielāka ietekme varētu būt nākamajos ceturkšņos, iedarbojoties Eiropas Centrālās bankas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumiem.
Strautiņš atzīmē, ka sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums precizētajos datos neatšķiras no sākotnējā novērtējuma un joprojām var teikt, ka izaugsmes temps nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Viņaprāt, tas šajos apstākļos ir panākums un turpmākajos ceturkšņos pieaugums paātrināsies. Vienīgais nozīmīgais drauds šai prognozei ir ārēji politiski faktori.
Privātā patēriņa gada pieaugums kopš iepriekšējā perioda mainījies pavisam nedaudz un pārsteidzošā kārtā ir bijis nedaudz vājāks (2,6%) nekā eksporta pieaugums (2,7%), vērtē ekonomikas eksperts. Viņa ieskatā, abiem ir lieliski priekšnosacījumi straujākam pieaugumam turpmākajos ceturkšņos. Drīzāk negatīvs risks Latvijas ekonomikai šogad ir investīcijas. Pirmajā ceturksnī ieguldījumi pašu kapitālā bija par 0,9% mazāki nekā pērn. Pēdējā laikā eksporta sektoru investīciju dinamika kopumā bijusi labvēlīgāka, Krievijas rubļa vērtība ir daļēji atjaunojusies, notiek sekmīga pārorientēšanās uz citiem tirgiem, tāpēc eksporta devumam turpmāk jāpieaug, prognozē eksperts. Savukārt straujais algu kāpums un pieaugušie uzkrājumi savukārt rada priekšnosacījumus spēcīgam patēriņam.
Strautiņš skaidro, ka šogad par 8,6% sarukusi lauksaimniecība un mežsaimniecība, jo siltās ziemas dēļ iestiguši mežu darbi. Par 4,1% izlaide samazinājusies pārējā rūpniecībā, kas ir galvenokārt enerģētika, un arī pie tā vainojams siltums. Finanšu pakalpojumos savukārt reģistrēts 14,8% pieaugums, kas saistīts ar lielisko eksporta sniegumu šajā nozarē. Gads kopumā nozarei varētu būt labs, pieaugot vietējai kreditēšanas aktivitātei un uzkrājumiem. Tranzīta un loģistikas biznesa vājums atspoguļojas nozares sarukumā par 1,6% un vājajā tirdzniecības kāpumā (par 0,6%), par spīti straujajam mazumtirdzniecības uzplaukumam, jo cieš vairumtirdzniecība. Taču patīkams pārsteigums bijusi apstrādes rūpniecība (4,1%), galvenokārt pateicoties kokapstrādei (9%).
«DNB bankas» ekonomikas eksperts atzīmē, ka šī gada pirmajos četros mēnešos mājsaimniecību kredītportfelis ir samazinājies par apmēram 300 miljoniem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem. Tie ir 300 miljoni eiro mazāk naudas, ko mājsaimniecības kopumā varētu iztērēt vai ieguldīt. Taču pirms tam piecus gadus portfelis saruka apmēram divreiz straujāk, pat izslēdzot parādu norakstīšanas iespaidu. Tātad šogad ekonomika tiek sildīta ar apmēram papildu 300 miljoniem eiro, kuri iepriekš aizgāja kaut kur citur. Turpmākā gada laikā ģimenes var papildus aizņemties par 300 miljoniem eiro vairāk, un to kopējais parāds tomēr vēl nepieaugs. Turklāt pie pašreizējā mājsaimniecību noguldījumu pieauguma tempa to parādsaistības var papildus pieaugt vēl par apmēram 500 miljoniem gadā, nepasliktinot ģimeņu kopējo finanšu bilanci.
«Parādu samazināšanās garais bremzēšanas ceļš ekonomikai ir kā lēni kūstošs cukura graudiņš zem mēles. Šis graudiņš jau ir kļuvis mazāks, taču vēl kādu laiku var sniegt salduma sajūtu. To noteikti nevajadzētu uztvert kā iespēju laiskoties. Ilgākā laikā mūsu ekonomikas attīstība ir atkarīga no eksporta pieauguma, šo likumsakarību neviens nevar atcelt. Eksporta pieaugums šogad atjaunojas un nākamgad paātrināsies, ja vien pasaulē būs puslīdz mierīgi. Tas notiks gandrīz neatkarīgi no tā, ko šī mērķa sasniegšanai dara vai nedara valsts. Labi, ka tā, jo strukturālo reformu īstenošana sniedz rezultātus ilgākā laikā. Tāpēc, lai ekonomikas izaugsmi noturētu tālākā nākotnē, reformas ir jāveic šobrīd. Svarīgi ir neaizmigt ar cukurgraudiņu zem mēles palmu ēnā,» rezumē Strautiņš.