Pēdējā laikā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri gribētu iegādāties savu īpašumu, tādēļ hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē, intervijā sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.
Mančinskis: Hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad, un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Cilvēki ir spējīgi ņemt kredītu. Jautājums ir par iedzīvotāju vēlēšanos to darīt. Patlaban vēlēšanās ņemt kredītu pakāpeniski pieaug. Kas tad ir noticis pēdējos gados? Pirmkārt, ievērojami stabilizējusies ekonomiskā situācija, cilvēki ir pārliecināti par savu spēju pelnīt naudu, atrast labu darbu - tas ir faktors, kas cilvēkus padara spējīgus aizņemties naudu un arī gribošus aizņemties. Otrkārt, ir stabilizējies īres tirgus. Īre maksā tik, cik tā maksā, atšķirībā no laikiem, kad īres maksa bija relatīvi zema attiecībā pret īpašuma cenām, šobrīd īres maksas atspoguļo reālās īpašumu cenas,» skaidroja Mančinskis.
Līdz ar to cilvēkam parādījusies izvēle - vai nu viņš grib īrēt un maksāt krietni vairāk kādam citam investoram, vai arī viņš grib aizņemties un maksāt pats sev,
sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs.
«Katram no šiem scenārijiem ir savi plusi un savi mīnusi - ja tu pērc dzīvokli, tad zināmā mērā zaudē elastību mainīt īpašumus, cena var iet uz augšu un uz leju, ilgtermiņā tā noteikti ies uz augšu, bet var būt periodi, kad tā iet uz leju. Savukārt īrējot cilvēks pārmaksā, bet viņš maksā to reālo tirgus cenu, lai kāds cits varētu nopelnīt savus 10% gadā. Protams, katrā brīdī no šā īpašuma ir iespēja aiziet, taču tajā netiek saņemta tā kvalitāte, ko īrnieks varbūt vēlētos savā mājoklī,» stāstīja Mančinskis.
Jautāts, cik personām ir izsniegti hipotekārie kredīti, neskaitot valsts atbalsta programmā izsniegtos kredītus, Mančinskis informēja, ka pirmā ceturkšņa laikā tie būs vairāk nekā 1000 jaunu kredītu.
«Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni tas ir samazinājums, bet tas skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, pirmajā ceturksnī vienmēr ir zemāka aktivitāte un, otrkārt, 2014.gada ceturtajā ceturksnī bija liela aktivitāte, jo visi gaidīja, ka stāsies spēkā Maksātnespējas likuma grozījumi, un centās paņemt kredītu, kamēr to vēl varēja izdarīt pēc vecajiem noteikumiem,» skaidroja Mančinskis.
Tomēr, ja tiek salīdzināta Latvija ar Lietuvu un Igauniju, tad Latvijā jauno hipotekāro kredītu izsniegšana ir divas līdz četras reizes zemāka, informēja bankas vadītājs.
«Ekonomiskā attīstība valstīs ir aptuveni vienāda, ienākumu līmenis ir aptuveni vienāds, procentu likmes ir aptuveni vienādas, kreditēšanas noteikumi ir aptuveni vienādi, kā arī mājokļu cenas ir aptuveni vienādas. Arī «Swedbank» mājokļu pieejamības indekss Rīgā ir augsts. Tas nozīmē, ka Latvijā cilvēki joprojām aizņemas mazāk. Tā ir iedzīvotāju izvēle pagaidām nemainīt mājokli vai neiegādāties jaunu. No otras puses, var teikt, ka arī mājokļu piedāvājums ir relatīvi zems - nav sevišķi daudz jauno projektu, kas tiek piedāvāti tirgū. Visdrīzāk, šo projektu skaits pieaugs, pieaugs piedāvājums un izvēles iespējas iedzīvotājiem, kuri varēs šos mājokļus iegādāties,» norādīja Mančinskis.
Jautāts, kāpēc Latvijas iedzīvotāju aktivitāte ir zemāka un vai tā ir skaidrojama ar Latvijas iedzīvotāju piesardzību, Mančinskis pieļāva, ka tā ir gan piesardzība pēc krīzes, gan arī joprojām relatīvi diezgan lielais cilvēku skaits, kas dzīvo ēnu ekonomikā.
«Dzīvojot ēnu ekonomikā, ir ļoti grūti saņemt hipotekāro kredītu - cilvēks nevar uzrādīt legālus ienākumus.
Pat tad, ja ir uzkrāta pirmā iemaksa, ja nav ienākumu, tad nav arī kredīta. Tad var iet vai nu pie nebanku kreditētājiem, kuri hipotekāros kredītus izsniedz pilnīgi par citām likmēm, vai arī uz īres tirgu,» piebilda Mančinskis.