Biržas vadītāja: Latvijā jāveicina privātpersonu ieguldījumi kapitāla tirgū

Viņa norādīja, ka atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi ir astoņu miljardu eiro apmērā, kas nozīmē, ka iedzīvotāju rīcībā ir līdzekļi.

«Te gan mēs varam teikt, ka visā Eiropā ir viena un tā pati problēma. Ir pētījums, kas liecina, ka 1970.gadā 40% Eiropas mājsaimniecību tiešā veidā piederēja daļas uzņēmumos, bet 2014.gadā tie vairs ir tikai 10%. Arī Baltijā problēma ir līdzīga – nauda ir, bet tā stāv banku kontos. Latvijā 2014.gadā ir atvērti 2770 jauni vērtspapīru konti. Tādēļ mēs varam teikt, ka kaut kāda kustība šajā ziņā notiek. Savukārt no investoriem, kuri Latvijā iegulda akcijās, aptuveni 16% ir privātpersonas. (..) Līdz ar to var teikt, ka ir jāveicina tieši privātpersonu ieguldījumi,» teica Auziņa – Melalksne.

Viņa arī uzsvēra, ka vienlaikus ir jābūt arī uzņēmumiem, kuros naudu investēt.

Tāpat Auziņa – Melalksne atzīmēja, ka, piemēram, pašlaik spēkā esošā kārtība paredz, ka privātpersonām deklarācijas par darījumiem ar akcijām ir jāiesniedz katru mēnesi, taču tas ir pārāk apgrūtinoši. «Mēs par šiem jautājumiem esam runājuši ar Finanšu ministriju, un viņi zina mūsu bažas par šo jautājumu. Līdz šim pozitīvas attīstības šajā jautājumā nav bijis, bet mēs turpināsim uzstāt, ka šis ir būtisks šķērslis, kas kavē mazo investoru iesaisti akciju tirgos,» viņa teica.

Biržas vadītāja arī piebilda, ka ar nodokļu atlaidēm būtu jāveicina ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu, un tam būtu jāattiecas ne tikai uz akcijām, bet arī uz obligācijām. «Piemēram, varētu piemērot zemāku kapitāla pieauguma nodokļa likmi, ja tiek ieguldīts trīs, piecu gadu vai garāka termiņa obligācijās, vai arī atbrīvot no šī nodokļa vispār,» sacīja Auziņa – Melalksne.