Valsts prezidenta padomnieks Andris Piebalgs pieļauj darbaspēka piesaisti Latvijai no citām Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.
Piebalgs pieļauj darbaspēka piesaisti Latvijai no citām ES valstīm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Jā [es pieļauju darbaspēka piesaisti no citām valstīm]. Bet es šajā ziņā runāju par ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas darbaspēku. Es neredzu iespējas ievest nekvalificēto darbaspēku, par ko parasti runā. Es gribētu, lai Latvijā portugāļi, spāņi vai skandināvi strādā tikpat lielā mērā, kā latvieši strādā citur,» teica Piebalgs.
Viņš atzīmēja, ka no dzīves līmeņa viedokļa Latvija ir ļoti laba vieta, tāpēc citu valsta darbaspēka piesaiste būtu iespējama. «Mums ir divas nišas – pie mums var strādāt zemi izglītots darbaspēks no citurienes, kas var nozīmēt, ka Latvijas izglītības sistēmai neviens vai gandrīz neviens nekrīt cauri un mūsu cilvēki ir ar augstu izglītības līmeni, kā arī pie mums var strādāt atsevišķu jomu speciālisti. Viņiem tik svarīga nav nacionalitāte, bet gan tas, vai viņi no Latvijas var sniegt labus pakalpojumus citur pasaulē. Varbūt daudzi cilvēki to nenovērtē, bet no dzīves līmeņa viedokļa Latvija ir ļoti laba vieta. Tādēļ mums ir jāskatās, ar ko Rīga varētu būt interesanta citiem, lai no šejienes veiktu savu biznesu. Tas saistās ar internetu un komunikāciju pakalpojumiem.
Mums jau ir sava konkurences priekšrocība, jo mēs šo infrastruktūru esam attīstījuši straujāk nekā daudzi citi,
un, ja vēl kaut kas nav perfekts, tad tajā ir jāiegulda līdzekļi,» klāstīja Valsts prezidenta padomnieks.
Pēc viņa teiktā, Latvija nevar paļauties, ka pati spēs saražot pietiekami daudz speciālistu darbam šaurās nišās.
«Mēs nevaram paļauties, ka Latvijas augstskolas varēs pietiekamā daudzumā sagatavot speciālistus darbam šaurās nišās. Mums ir jārēķinās, ka daudzi Latvijas augstskolu beidzēji strādās citās valstīs, un mums ir jārada iespēja, ka citu valstu pilsoņi strādā šeit augti kvalificētos darbos. Kāpēc to nedarīt? Ar struktūrfondu līdzekļiem ir jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem var būt interesantas idejas, kā iestrādāties ES tirgos. Visur citur tomēr ir tirgus barjeras, un mēs esam par mazu, lai tās pārvarētu. Ja Krievija attīstītos citādāk, es nebūt neteiktu, ka arī Krievija ir slikta izvēle. Tas ir milzīgs tirgus. Taču ar tagadējām politiskajām attiecībām un arī ekonomiskajām tendencēm, mēs nevaram rēķināties, ka šis tirgus sniegs to, ko mēs Latvijā gribam sasniegt,» stāstīja Piebalgs.