Nav pārliecības, ka banka «Citadele» ir pārdota par labāko iespējamo cenu, žurnālistiem pirmdien pēc Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par bankas «Citadele» pārdošanu sēdes, kurā iztauja Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, sacīja komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
«Mani nepārliecināja tas, ka šī [bankas «Citadele«] cena ir labākā,» sacīja Kūtris.
Viņš pauda viedokli, ka valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas līgumā bija nepieciešams iestrādāt nosacījumu, ka pārdošanas cenai ir jābūt adekvātai bankas peļņai, lai akciju pārdošanas cena nebūtu līdzvērtīga bankas divu vai triju gadu peļņai. «Valdībai vajadzēja ar visiem finanšu un juridiskajiem konsultantiem, kuriem ne mazākas summas tika maksātas, panākt līgumā nosacījumu, ka cenai pie noteiktas peļņas ir jābūt adekvātai. Nevis par divu vai triju gadu peļņu var nopirkt lielo daļu bankā,» teica Kūtris.
Tāpat viņš norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc valdība neko nedarīja, lai pagarinātu bankas «Citadele» pārdošanas termiņu
, un kāpēc banka tika pārdota pēdējā brīdī.
Pēc Kūtra teiktā, Straujuma komisijas sēdes slēgtajā daļā pauda 100% pārliecību, ka īstenotais bankas «Citadele» pārdošanas darījums bija labākais iespējamais risinājums.
Straujuma komisijas sēdes atklātajā daļā atzīmēja, ka Eiropas Komisija (EK) bankas pārdošanas termiņu neatliktu un, ja banku nepārdotu Latvijas valdība, to izdarītu EK un par zemāku cenu. «Bija skaidrs, ka EK vairs neatliks pārdošanu, līdz ar to cena, par kuru būtu pārdevusi EK, noteikti būtu zemāka nekā izdevās pārdot. To es zinu, jo es vairākkārt tikos ar EK, kas, protams, pateica, ka termiņu nepārcels un pārdos par tādu cenu, kādu maksās,» sacīja Ministru prezidente, piebilstot, ka bankas pārdošanas cenu ietekmēja arī situācija Ukrainā un Austrumos kopumā, jo investori attiecīgajā reģionā vairs nebija ieinteresēti investēt.
Tāpat viņa atzīmēja, ka bankas pārdošanas cena un arī līguma nosacījumi bija labākie iespējamie attiecīgajā situācijā. «Cenu izvērtējumu veica divas audita kompānijas,» piebilda Straujuma.
Savukārt uz deputāta Mārtiņa Bondara jautājumu, kāpēc bankas «Citadele» pārdošanas līgums valdības sēdē nebija pieejams valsts valodā, liedzot ministriem tajā iedziļināties, Straujuma sacīja, ka galvenā informācija par bankas pārdošanu bija pieejama informatīvajā ziņojumā, kas ministriem bija pieejams latviešu valodā. «Ministri balsoja par informatīvo ziņojumu. (..) Informatīvais ziņojums bija latviešu valodā. (..) Informatīvajā ziņojumā bija svarīgākie punkti,» teica premjere.
Viņa arī norādīja, ka valdība atļāva pārdot banku «Citadele» pēc tam, kad bija uzklausīta Privatizācijas aģentūra un arī piesaistītie konsultanti, savukārt pašu pārdošanas līgumu gatavoja Privatizācijas aģentūra.
«Valdība negatavoja līgumu. Līgumu sagatavoja Privatizācijas aģentūra kopā ar konsultantiem,»
taisnojās premjerministre, piebilstot, ka arī valdības sēdē, kurā tika izraudzīts investors, viņa nepiedalījās, jo bija iespējams interešu konflikts saistībā ar vienu no potenciālajiem investoriem.
Tāpat Straujuma sacīja, ka bankas «Citadele» jaunajiem investoriem ir padomā arī citi investīciju projekti Latvijā, taču plašāk tos nevarēja komentēt.
Savukārt Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs sēdē noliedza, ka bankas «Citadele» 25% akciju īpašnieks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), pārdodot tai piederošās akcijas, par vienu akciju saņems vairāk naudas nekā valsts. «Viņu [ERAB] 25% [bankas «Citadele«] akciju ir novērtētas precīzi par to pašu cenu,» sacīja Loginovs.
Plānota, ka nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 14.maijā, deputāti uzklausīs Loginovu.
Jau ziņots, ka pērn 13.novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas «Citadele» pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Komisijas izveidi rosināja opozīcijā esošā partija «Saskaņa», kuras pārstāvis Andrejs Elksniņš iepriekš paudis viedokli, ka, valdībai steigā pārdodot banku «Citadele», ir radīti nosacījumi, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu.
Lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai būtu jāizmeklē 75% bankas «Citadele» akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi un citi aspekti.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ar gala ziņojumu plāno nākt klajā rudenī.
Tāpat vēstīts, ka 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra (PA) pabeidza valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Par bankas akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, kas ir lielāki ieņēmumi nekā plānots (74 miljoni eiro). ERAB īpašumā saglabā 25% bankas akciju.
Banka «Citadele» dibināta 2010.gada 30.jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010.gada 1.augustā, kad beidzās «Parex bankas» operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par «Parex bankas» restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no «Parex bankas» tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka - «Citadele», bet «Parex banka» sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus. Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2014.gada beigās bija sestā lielākā banka Latvijā.
