Latvijā trūkst labu projektu, kuros riska kapitālistiem investēt naudu

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Latvijā trūkst labu projektu, kuros riska kapitālistiem investēt naudu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, spriežot par investīciju piesaisti, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Viņš stāstīja, ka bieži saskāries ar projektiem, kuriem pats nebūtu gatavs piešķirt līdzekļus. «Visvairāk trūkst tajā riska zonā - riska kapitāla zonā, jo normāli industriāli projekti tiek labi finansēti, pietrūkt šo labo ideju,» sacīja Ozols. Liela nozīme investīciju piesaistē ir jauniem, inovatīviem projektiem.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijā riska kapitālistiem trūkst arī izpratnes par projektiem, kuros viņi investē naudu. «Starptautiski riska kapitālisti specializējas sektoros. Ja kāds ir farmācijas riska kapitālists, viņš jūt, kā tās tabletes top, kā tiek ražotas, kur ir klīniskie pētījumi. (..) Ja tu neko nesaproti, tu nevari būt labs riska kapitālists. Riska kapitālistam ir jāsaprot, viņam ir jābūt haizivij, viņam ir jāpalīdz arī izsisties. Latvijā nav šīs riska kapitālistu kultūras,» sacīja LIAA vadītājs.

Visvairāk ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūst no Zviedrijas (21%), Krievijas (6,9%), Vācijas (5,6%), Igaunijas (4,7%), Dānijas (4%), Somijas (2,6%) un Polijas (0,2%). «Skaidrs, ka kaimiņi [visvairāk iegulda]. Zviedri ar absolūtu dominanci, telekomunikāciju struktūra, arī bankas, tas ir dabiski noteikts. Visvairāk iegulda tieši finanšu un apdrošināšanas darbībās, operācijās ar nekustamo īpašumu,» skaidroja Ozols.

Savukārt, runājot par investīcijām Rīgā, viņš atzīmēja, ka Latvijas galvaspilsētā iedzīvotāju skaits pārsniedz 640 tūkstošus, reģiona valstu vidū iedzīvotāju skaita ziņā izvirzot to otrajā vietā aiz Stokholmas, taču ar Rīgu vien ir par maz. «Kritiskais ir darbinieku skaits, izvēles iespējas, bieži vien Rīga ir par mazu. Ja mēs varētu domās sadalīt Rīgu ar piepilsētām, kas pat nav viens miljons, 20 mazās piepilsētās, tad būtu vēl sliktāk,» sacīja Ozols.

Tāpat viņš stāstīja, ka izšķiroša loma investoru izvēlē par labu Latvijai ir bijusi nacionālajai aviokompānijai «airBaltic» un starptautiskajai lidostai «Rīga».

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības attīstības eksperts Jānis Hermanis norādīja, ka investīciju piesaisti Latvijā kavē vairāki faktori. «Kāpēc Latvijā ir salīdzinoši zemes investīciju apmērs? Ir daži apstākļi, kas ir līdzīgi kā citur - tas ir tāpēc, ka ir vāja piekļuve finanšu resursiem un ļoti būtiski palielinājušies ģeopolitiskie riski pēdējā gada laikā. Taču ir savi specifiskie šķēršļi, kas ir raksturīgi tikai mūsu valstij un kas attur investorus vai arī neļauj piesaistīt ilgtermiņa investīcijas. Tas, mūsuprāt, ir dārgāka enerģētika, dārgāka elektroenerģija, arī savienojumu izveide. Tāpat - atšķirībā no Igaunijas - mums nav nodokļu atlaide reinvestētajai peļņai, vēl Latvijā ir arī augstāki darbaspēka nodokļi,» klāstīja Hermanis, piebilstot, ka arī nepilnības tieslietu sistēmā, kas nenodrošina ātru strīdu risināšanu, un kvalificēta darbaspēka trūkums neveicina investīciju piesaisti.

Komisijas deputāti nolēma uzdot LIAA sniegt izvērtējumu par iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda grantu ieguldījumu atdevi Latvijā.

LIAA mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicinot ārvalstu investīciju apmēra pieaugumu un palielinot Latvijas konkurētspēju pašmāju un starptautiskajos tirgos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu