Jūrmalas dome un iedzīvotāji neatbalsta elektrotīklu pārvades savienojuma projekta «Kurzemes loks» trases izvietojumu Ķemeru nacionālajā parkā, jo tas rada riskus Jūrmalai kā kūrortpilsētai, trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē sacīja Jūrmalas domes deputāts Jānis Lediņš.
Viņš klātesošajiem pauda bažas par ietekmi, kādu uz Ķemeru nacionālā parka gruntsūdeņu tecējumu atstās plānotās elektrolīnija izbūve, un norādīja, ka Jūrmala, kā kūrortpilsēta, kas balstās uz dūņām un minerāliem, riskē pazaudēt attiecīgos resursus. «Līdz ar to mēs riskējam zaudēt apmēram 1,7 miljonus tūristu katru gadu, kas ierodas Jūrmalā, un pazaudējam visus SPA un kūrortus, kas darbojās uz šiem minerālūdeņiem. Tas ir galvenais arguments, kādēļ mēs neatbalstījām,» teica Lediņš.
Savukārt Energoapgādes kompānijas «Latvenergo» meitasuzņēmuma «Latvijas Elektriskie tīkli» valdes loceklis Jānis Kirkovalds atzīmēja, ka alternatīvais trases izvietojuma variants posmā Tume-Rīga būtu provizoriski par 14 miljoniem eiro dārgāks gan kompensāciju zemju īpašniekiem dēļ, gan saistībā ar dažādiem tehniskiem risinājumiem. Turklāt esošā 110 kilovoltu (kV) trase tāpat tuvāko 20 gadu laikā būtu jārekonstruē.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars sacīja, ka piekrīt Jūrmalas domes pozīcijai un alternatīvā trases novietojuma sadārdzinājums neesot «tik graujošs».
Komisijas deputāti arī atzīmēja vizuālo iespaidu, kādu Jūrmalā radīs 45 metrus un 60 metru augstie elektrolīnijas balsti, un to, kā tas varētu ietekmēt nekustamā īpašuma cenas.
Sēdes noslēgumā apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka sacīja, ka attiecīgais jautājums VARAM jāapspriež ar Ekonomikas ministriju. «Sliecos uz to, ka ekspertu viedoklis attiecībā uz vides un dabas vērtību saglabāšanas iespējamību būtu noteicošais, bet šobrīd abām ministrijām jātiek skaidrībā,» teica Līdaka.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka «Kurzemes loks» ir energoinfrastruktūras projekts, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai nodrošinātu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē. «Kurzemes loks» ir daļa no lielāka – «NordBalt» – projekta, kura realizācijas ietvaros paredzēta Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas starpsavienojuma izbūve, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu.
Pēc Ekonomikas ministirjas iepriekš vēstītā, kopumā iesaistītās pašvaldības akceptē elektrolīnijas trases izvietojumu, ņemot vērā to, ka elektrolīnijas trasi ir paredzēts izbūvēt pa esošo 110kV trasi un atsevišķās vietās veidojot jaunu trasi. Vienīgā pašvaldība, kas neakceptēja paredzēto darbību attiecīgajā teritorijā (trešajā posmā), bija Jūrmalas pašvaldība.
«Kurzemes loka» otrā un trešā posma projektēšana un celtniecība ir paredzēta vienlaikus visā šo posmu garumā. Šādu projekta realizācijas kārtību nosaka vairāki faktori - projekta pabeigšanas termiņš 2019.gadā, abi posmi sniedz lietderīgo ietekmi uz pārvades sistēmu, tikai tad kad veido savienotu ķēdi starp apakšstaciju Ventspils un apakšstaciju Imanta (Rīga) un projekta realizēšanas laikā ir jāatslēdz esošās 110 kV līnijas, kas veido lielāko daļu no kopējās trases garuma.
