Nākamā gada Latvijas valsts budžeta izaicinājumi ir diezgan lieli, tādēļ, visticamāk, valdība nevarēs atļauties samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) iepriekš plānotajā apmērā par vienu procentpunktu, šodien jaunākā makroekonomikas apskata prezentācijā sacīja «Swedbank» vecākā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna.
Viņa pieļāva, ka valsts budžeta ieņēmumu paaugstināšanai varētu pat būt jādiskutē par kādu mazāku nodokļu palielināšanu, piemēram, akcīzes nodokļa palielināšanu. Ekonomiste pieļāva, ka varētu parādīties runas par akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai. Igaunijā pašlaik par to tiek spriests. Turklāt patlaban naftas cenas ir zemas, atzīmēja analītiķe.
Valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas iespējas tiek meklētas arī ēnu ekonomikā, atzīmēja ekonomiste. Latvija arī var mazliet ekonomēt uz parāda apkalpošanas rēķina, jo ir samazinājies valdības obligāciju ienesīgums un valsts parādu finansēt kļūst lētāk. Taču fakts, ka par jaunu valsts obligāciju izlaišanu valstij jāmaksā mazāk, nepalīdz ģenerēt jaunus ieņēmumus budžetā, skaidroja Strašuna.
«Izaicinājumi 2016.gada budžetam ir diezgan lieli. Kaut kas būs jādara,» sacīja ekonomiste. Raksturojot situāciju Latvijā, Strašuna salīdzināja, ka mūsu valstī ik gadu notiek nacionālā spēle - fiskālās telpas meklējumi. Taču 2016.gadā nav ko meklēt, fiskālās telpas nav vai pat tā ir negatīva.
Visticamāk, šogad valsts budžeta nodokļu ieņēmumi būs nedaudz zemāki par prognozēto, bet budžeta deficīts būs nedaudz lielāks par iepriekš lēsto, domā «Swedbank» ekonomiste.
Savukārt «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka «nav pamata trakot» un situācija ar nākamā gada budžetu nav tik sarežģīta kā savulaik 2009.gadā ekonomiskās krīzes apstākļos. Tomēr kā problemātisku situāciju ekonomists novērtēja faktu, ka «katra ministrija 2016.gadā pieprasa to, kas ienāk prātā». Kazāks aicināja skatīties strukturāli, ko valsts budžetā atbalstīt un ko nē. «Budžeta vienādojums jābūvē tā, lai tas būtu ilgtspējīgs, lai veido motivāciju ilgtermiņa attīstībai,» sacīja ekonomists.
Kazāks vērsa uzmanību, ka tieši nākamgad ir iespējas pieņemt saprātīgus lēmumus budžeta ziņā, jo 2017.gads ir pašvaldību vēlēšanu gads, savukārt 2018.gads ir Saeimas vēlēšanu gads.
«Swedbank» ekonomists arī pauda cerību, ka zināmu lomu varētu spēlēt jaunais Valsts prezidents, proti, varbūt īstermiņā būtu vieglāk īstenot sāpīgus soļus, ja būtu izvirzīta ilgtermiņa vīzija, kas nestu labumu ilgākā laika periodā.
Kā ziņots, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) intervijā aģentūrai LETA prognozēja, ka nākamā gada fiskālā telpa būs negatīva - mīnus 0,2% no iekšzemes kopprodukta jeb par 55 miljoniem eiro mazāk. 2016.gada budžets jāizstrādā līdz šā gada augustam, bet valdībā jāiesniedz līdz oktobrim.
