FM: Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā neradīs uzņēmējiem papildu jaunu administratīvo slogu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais grozījumu projekts Mikrouzņēmumu nodokļa likumā attiecībā uz 2015.gadu neradīs uzņēmējiem papildu jaunu administratīvo slogu, bet samazinās nodokļu slogu apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro, sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš piebilda, ka 2016.gadā ir iespējami divi alternatīvi attīstības modeļi. Pirmā modeļa gadījumā tiks nodrošināts administratīvā sloga un nodokļa sloga samērīgs instruments - tas paredz ieviest minimālo valsts sociālas apdrošināšanas maksājumu, nodrošinot personām trīs gadu labvēlīgu nodokļa režīmu ar zemu nodokļa slogu. «Protams, lai nodrošinātu, ka šo trīs gadu saudzēšanas periodu neizmanto negodprātīgi, parādīsies nodokļa administrēšanas slogs uzņēmējiem,» sacīja FM pārstāvis.

Savukārt otrais likumprojektā iestrādātais modelis, kas stāsies spēkā, ja neizdosies ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu, paredz atgriezties pie līdzšinējā likuma modeļa, papildus nosakot nozares, kurās nevarēs darboties, piemērojot speciālo nodokļa režīmu. «Otrā risinājuma modelī neredzam vispār administratīvā sloga pieaugumu, jo, mūsuprāt, visi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji jau tagad zina kādā nozarē tie darbojas,» uzsvēra Jarockis.

Viņš atgādināja, ka 2010.gadā, ieviešot mikrouzņēmumu nodokli, tas bija paredzēts personām, kas krīzes rezultātā palikušas bez darba, lai sāktu pašas savu saimniecisko darbību, un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas ļautu ar minimālu administratīvo un nodokļu slogu sākt komercdarbību.

«Vērtējot šī nodokļa mērķa sasniegšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2014.gadam, ir nozīmīgi vērtēt sasniegtos rādītājus un to dinamiku. 2014.gada novembrī jau ir reģistrēti vairāk nekā 40 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, aptuveni divas trešdaļas no visiem maksātājiem ir dibināti SIA juridiskajā formā. Savukārt

91% no nodokļa maksātājiem - SIA īpašniekiem - vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās.

Mikrouzņēmums šīm personām nav vienīgais saimnieciskās darbības veids. 2013.gadā mikrouzņēmuma nodokļa kopējie ieņēmumi bija 41,1 miljons eiro, un šim apmēram ir tendence augt katru gadu, tomēr tas ir tikai 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem,» sacīja Jarockis.

Pēc viņa teiktā, ja mikrouzņēmumu nodokļa režīmu izmanto kā papildu saimnieciskās darbības modeli, tad

šis režīms nekalpo kā saimnieciskās darbības uzsākšanas stimuls, bet tikai kā izdevīgs nodokļu režīms.

Ja liela daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku tieši pirms šī režīma piemērošanas bija darba attiecībās, tad arī mērķis šī nodokļa režīmu piemērot bez darba palikušiem iedzīvotājiem ir tikai daļēji sasniegts, jo

ievērojama daļa šo modeli izmanto, lai optimizētu darbaspēka izmaksas, darbiniekiem liekot dibināt mikrouzņēmumu

un turpmāk iepriekš algotā darba ienākumus izmaksājot mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam. «Šo konstatēto manipulāciju dēļ ir virzīti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, lai novērstu modeļus, kad darba algu transformē par saimnieciskās darbības ienākumu,» skaidroja FM pārstāvis.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, par mikrouzņēmuma darbinieku veiktās sociālās iemaksas vidēji uz vienu darbinieku 2013.gadā bija 112 eiro mēnesī. Savukārt, lai sakrātu minimālai pensijai nepieciešamo kapitālu, kāds tas ir personai ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem, par mikrouzņēmuma darbinieku sociālās iemaksa būtu jāveic 69 gadus, ar darba stāžu no 31 līdz 40 gadiem - 79 gadus, bet ar darba stāžu virs 41 gada - pat 90 gadus.

«Šādi darba stāži, ja mikrouzņēmumu nodokļa režīms paliek nemainīgs un sociālo iemaksu objekts neaug, nav reāli īstenojami. Tādējādi, saglabājot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu atbilstoši līdzšinējam modelim,

iedzīvotāji - šī nodokļa maksātāji - tiek maldināti,

ka par viņiem šī nodokļa režīma laikā veiktie sociālo iemaksu apmēri nākotnē varēs nodrošināt optimālus vai minimālus valsts garantētos sociālos labumus, piemēram, pabalstus un pensijas,» atzina Jarockis.

Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā skatīs nākamās nedēļas sēdē.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem pirmajos trīs to darbības gados. Likumprojekts paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Likumā paredzēts arī ietvert nosacījumu, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kura aprēķināta no minimālās algas.

Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā un turpmāk - 15%.

Latvijas Darba devēju konfederācija norādīja, ka iecerētās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu