Rīga būs ieguvēja no Ziemeļu apgādes tīkla komercializācijas, apgalvoja ASV Valsts departamenta valsts sekretāra palīga pirmais vietnieks Ričards Houglends.
ASV: Rīga būs ieguvēja no Ziemeļu apgādes tīkla komercializācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Houglends norādīja, ka Ziemeļu apgādes tīkls pašlaik ir īpaši būtisks jautājums, jo līdz ar kaujas operācijas beigām Afganistānā tam ir jāmainās no militāra uz komerciālu. Tas savukārt ļautu vairāk fokusēties uz tirdzniecības sakaru un investīciju apjoma palielināšanu, kā arī piesaistītu privātos investorus, pauda Houglends.
«Šī maiņa jeb transformācija, ja tā varētu teikt, ir Latvijas interesēs. Taču tas nav tikai Latvijas interesēs. Maiņa no militāra uz komerciālu tīklu ir visas ģeopolitikas interesēs,» sacīja ASV Valsts departamenta pārstāvis, piebilstot, ka Latvijas valdība, kā arī privātais sektors par šo jautājumu aktīvi domā.
«Par piemēru varu minēt starp Latviju un Uzbekistānu noslēgto līgumu, kurā noteikts, ka Latvija ir sava veida transporta centrs, caur kuru tiek eksportēti Uzbekistānas svaigie augļi un dārzeņi. Tālāk šī produkcija tiek sūtīta uz pārējo Rietumeiropu. Ja šāda veida tirdzniecības un eksporta centri pastāv vienā valstī, tie var pastāvēt arī citās. Un tas neattiecas tikai uz augļiem un dārzeņiem, to pašu ir iespējams attiecināt arī uz citiem produktiem,» uzsvēra Houglends.
Viņš arī norādīja, ka vizītes laikā Latvijā viņam bijušas vairākas produktīvas sarunas, kurās uzzinājis, ka Latvijas privātais sektors, kā arī valdība ir ļoti aktīvi sadarbojusies ar vairākiem lieliem un nozīmīgiem uzņēmumiem, par piemēru minot Eiropas «Volvo» vai ASV datoru un tehnoloģiju uzņēmumu «Hewlett-Packard».
«Ja valstis slēgs līgumus un nodrošinās nepieciešamos tirdzniecības sakarus, tas ļaus uzlabot ne tikai ekonomiku, bet arī cels labklājību,» pārliecinoši norādīja Houglends.
Jautāts, kā ASV vērtē Ziemeļu apgādes tīkla iespējamo transformāciju, Houglends lakoniski norādīja, ka tas būtu tikai loģisks solis.
«Piemēram, Ķīna kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomiku, strādājot pie jauna sava veida Zīda ceļa. Valsti gan nevajadzētu uztvert tikai par konkurentu, jo Ķīna vairāk strādā pie masīviem projektiem - jaunu ceļu un dzelzceļu izbūvēm. Tas savukārt nodrošina, ka viņu preces tiek eksportētas uz Eiropu ļoti īsā laikā. Turpretim mēs vairāk koncentrējamies uz tirdzniecības, investīciju, kā arī robežu sadarbības veicināšanu. Tas ļauj nodrošināt, ka preces uz vairākām nedēļām neiesprūst vienā robežas pusē, līdz tiek dota atļauja tās ielaist otrā robežas pusē,» viņš sacīja.
Savukārt, vaicāts, kāda attieksme saistībā ar šāda veida plāniem ir Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīs, Houglends zināja teikt, ka vairākas no valstīm šajā jautājumā saskata potenciālu, taču tas noteikti prasīs zināmu laiku.
«Es nebūšu pārsteigts, ja pēc kādiem 20 gadiem mēs atskatīsimies un atskārtīsim, ka privātā sektora tirdzniecības tīkli ir ļoti labi attīstīti. Un tas neattiecas tikai uz Ziemeļu apgādes tīklu, kas iet caur Rīgu, bet arī tiem tīkliem, kas iet caur Ķīnu, Centrālāziju, kā arī Dienvidkaukāza valstīm un Turciju. Visticamāk, tuvāko gadu laikā tiks izveidoti vairāki tirdzniecībai paredzēti ceļi, tādēļ īpaši svarīgi ir, lai Rīga šajos procesos tiktu iesaistīta pietiekami laicīgi,» rezumēja Houglends.