Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektā «Rail Baltica II» ir iekļauts arī savienojums starp Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un starptautisko lidostu «Rīga», uz ko ilggadēji uzstāja Latvijas valsts. Pamatojums - lai attīstītu galvaspilsētu par reģionālās nozīmes aviācijas centru, pirmdien Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) sapulcē sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Viņš uzsvēra, ka
no attiecīgā projekta valstij jāgūst maksimāls labums.
Sākotnēji «Rail Baltica II» projekts vispār esot paredzējis, ka dzelzceļa stacija/pieturvieta nav Rīgā, taču panākts, lai būtu savienojums gan ar galvaspilsētas centru, gan lidostu, uz kurieni bieži dodas gan Lietuvas, gan Igaunijas iedzīvotāji.
LTBA priekšsēdētājs Aivars Lembergs sēdē pauda skepsi par projekta ekonomisko pamatojumu, norādot, ka «savu parakstu zem «Rail Balitica II» neliktu».
Matīss asociācijas vadītājam gan nepiekrita, uzsverot, ka Eiropas Savienība piešķirs milzīgus līdzekļus projektam - līdz 85% apmērā no kopējām izmaksām. Tādējādi «Rail Baltica II» esot «milzīga jēga», jo projektā būs apmērīgas investīcijas Latvijas ekonomikā.
LTBA sapulcē sprieda arī par Latvijas dzelzceļa kompānijas «Latvijas Dzelzceļš» plānoto elektrifikācijas projektu. Šobrīd aktuāls ir jautājums par līdzfinansējumu Eiropas Savienības līdzekļiem, jo kompānija investīcijas attiecīgajā projektā nevar atļauties. Pēc Matīsa teiktā, pašreizējā ekonomikas situācijā ir grūti atrast līdzekļus šādiem projektiem. Šobrīd gan Eiropas Savienības līdzfinansējuma pieteikums elektrifikācijas projektam vēl nav pieteikties, jo būvniecība varētu sākties vien 2017.vai 2018.gadā.
Ministrs klāstīja, ka projektu plānots īstenot vairākos posmos. Rudenī, kad būs pabeigts elektrifikācijas skiču projekts, gaidāma lielāka skaidrība gan par projekta izmaksām, gan īstenošanu.
LTBA pārstāv transporta un tranzīta nozares intereses, sadarbojas ar tranzītu saistītām Latvijas, ārvalstu un Eiropas Savienības institūcijām, iesaistās konkrētu nacionālo politiku veidošanas un normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas procesā, kā arī iesaistās Eiropas savienības transporta, muitas ūnijas, nodokļu, valsts atbalsta, vides aizsardzības un starptautiskās tirdzniecības politikas veidošanā.
