Pašreizējais budžets liedz Rīgas domei attīstīt jaunus lielus projektus, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Gerhards: Pašreizējais budžets liedz Rīgas domei attīstīt jaunus lielus projektus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gerhards skaidro, ka
Rīgas budžeta deficīts ir liels, tomēr starp citām pašvaldībām ar savu apmēru īpaši neizceļas.
Vienlaikus, lai deficītu finansētu ar aizņēmumiem, aizņēmumu var saņemt no Valsts kases. «Saņemot šādu aizņēmumu, būs gan Valsts kases, gan ministrijas uzraudzība par aizdevuma izpildi. Pašreizējais budžets liedz Rīgas domei attīstīt jaunus lielus projektus, kaut vai tos pašus «park-and-ride» objektus,» skaidro ministrs.
Turpinot vērtēt domes darbu ar finanšu līdzekļiem,
ministrs norāda, ka viņam nav saprotams, kāpēc Rīgas dome likvidēja savu revīzijas komisiju, kurā bija pārstāvēta opozīcija.
«Revīzijas komisija var sniegt kritisku vērtējumu par izmaksu posteņu pamatotību. Mēs no ministrijas puses izvirzām prasības, lai mērķdotāciju piešķiršana tiktu pamatota. Pašlaik pat vienas pašvaldības ietvaros prasības nav vienādas. Piemēram, «Rīgas mežiem» ir jāatskaitās par katru iestādīto priedi, bet
«Rīgas satiksme» atsedz tikai summu - 90 miljonus eiro, un paliek mīkla, kas aiz tā slēpjas,»
saka ministrs.
Valsts kontrole uzskata, ka šajā summā ir apslēpti maksājumi arodbiedrībām, sporta klubiem utt. Valsts kontrole secināja, ka 18 miljoni eiro ir izlietoti nelietderīgi, atgādina ministrs.
«Katrā ziņā - izdevumu sistēmai ir jābūt caurskatāmai un izdevumu posteņiem jābūt saprotamiem, par ko nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta.
Pašreizējais Rīgas budžets ir ar īstermiņa ievirzi.
Tas ir vērst uz to, lai risinātu kārtējās problēmas, ar lielu uzsvaru uz sociālajiem jautājumiem, kas varbūt nav slikti,» klāsta ministrs.
Ministrs arī velta komentāru gaisa kvalitātei galvaspilsētā. Rīgā varbūt nav tik slikti kā citviet, bet situācija ir jāuzlabo. Viņš saka, ka ar pašvaldības pārstāvjiem ir apspriedis iespējas situāciju uzlabot. «Kaut vai piemērs par Rīgas autostāvvietu sakārtošanu, lai samazinātu autosatiksmes intensitāti. Pie tā Rīga jau strādā. Klimatiskie apstākļi ir tādi, kādi tie ir. Karstā laikā, kad ir bezvējš un kad gaisa apmaiņa nav tik liela, tad arī pie mums situācija nav spīdoša. Salīdzinot ar padomju laiku, protams, ir liela atšķirība. Prasības auto izplūdes gāzu piesārņojuma līmenim nemitīgi tiek paaugstinātas, un tas situāciju ir uzlabojis,» skaidro Gerhards.
Ministrs norāda, ka nākotnē ir plašāk jāizvērš riteņbraucēju celiņi un iedzīvotājiem ir jāmaina savi paradumi.
Vidi uzlabotu «park-and-ride» princips, atstājot savu auto stāvvietā un pa Rīgu braucot ar sabiedrisko transportu, saka ministrs. Tomēr, kā minēts iepriekš, pēc ministrijas aprēķiniem, dome šāda principa ieviešanu patlaban nevar atļauties.
«Protams, tad ir arī jautājums, kam un cik daudz ir jāmaksā par Rīgas sabiedrisko transportu.
Pašlaik «Rīgas satiksmes» izdevumus vismaz divu trešdaļu apjomā sedz Rīgā deklarētie iedzīvotāji - tie, kas maksā nodokļus Rīgā,» piebilst ministrs.