Labākais veids ir akcīzes nodokli alkoholam celt nelieliem soļiem un ilgākā laika posmā, jo strauja tā palielināšana atstātu negatīvu iespaidu ne tikai uz nodokļu ieņēmumiem un alkohola rūpniecības nozari, bet arī veicinātu nekvalitatīva un nelegāla alkohola patēriņa palielināšanos, kas savukārt radītu negatīvu iespaidu arī uz sabiedrības veselības rādītājiem.
Starptautiskā konferencē Saeimā, kuras mērķis bija izvērtēt alkohola akcīzes nodokļa palielināšanas veidus un rast pareizāko rīcību akcīzes nodokļa izmantošanai sabiedrības veselības un fiskālo mērķu sasniegšanā, tika izteikti dažādi priekšlikumi – gan par strauju alkohola, īpaši alus, akcīzes nodokļa kāpināšanu, gan pakāpenisku nodokļa pieaugumu vairāku gadu garumā.
Straujāka akcīzes nodokļa kāpuma galvenie aizstāvji savu nostāju pamato ar nepieciešamību mazināt alkohola patēriņu, īpaši jauniešu vidū. Kā pamatargumenti tiek minēti sliktie sabiedrības veselības rādītāji un augstā mirstība. Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL/TB/LNNK) rosina pat dubultot akcīzes nodokli. Piemēram, stiprajam alum ar spirta daudzumu virs 5,8% tas būtu divkāršojams jau pēc četriem mēnešiem.
Cik reižu vairāk pārāk sadārdzinātā alkohola vietā no «točkām» plūdīs nelegālā dzira?
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, kā arī alkohola ražotāji neiebilst pret nepieciešamību akcīzes nodokli celt. Taču viņi iesaka to darīt pakāpeniski, baidīdamies, ka plānoto ieguvumu vietā varētu rasties vieni vienīgi zaudējumi. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Baiba Šmite-Roķe atgādina par nodokļu palielinājumu ekonomiskās krīzes laikā, kad notika tā saucamā fiskālā konsolidācija, ko iedzīvotāji izjuta kā valsts un pašvaldību darbinieku algu būtisku samazinājumu un maksimālu taupību budžeta tēriņos. Toreiz nodokļu paaugstinājums nostrādāja kā bumerangs – plānoto papildu ienākumu vietā bija vērojams iekasēto nodokļu samazinājums. VID pārstāve aicina nekāpt vēlreiz uz tā paša grābekļa, jo nodokļu ieņēmumu samazināšanās atstāj iespaidu uz visu valsts budžetu, tai skaitā ārstniecības un veselības aizsardzības finansējumu. Turklāt jau iepriekš novērots, ka, strauji palielinot akcīzes nodokli, palielinās nelegālā tirgus īpatsvars, līdz ar to mērķis par veselīgāku dzīvesveidu netiek sasniegts, toties samazinās valsts budžeta ienākumi.
Arī alkohola ražotāji aicina to darīt pakāpeniski, lai neiedragātu alkohola ražošanas nozari un tās eksportspēju. Nesamērīgs akcīzes nodokļa pieaugums var izsaukt neprognozējamu vietējā legālā tirgus samazināšanos, kas līdz ar to var sadārdzināt ražošanas pašizmaksu un padarīt Latvijas ražojumus nekonkurētspējīgus eksporta tirgos, konferences noslēgumā rezumēja Latvijas alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Lietuvā akcīzes nodoklis alkoholam nav celts tieši nelegālā tirgus dēļ
Konferences dalībnieki iepazinās ar kaimiņvalstu pieredzi alkohola akcīzes nodokļa noteikšanā. Igaunijā ir ievērojami augstākas nodokļu likmes, bet tas nav mazinājis alkohola pārdošanas apjomu. Jāatzīst, ka Igaunijā vēsturiski ieved daudz mazāk nelegālā alkohola nekā Latvijā. Tāpēc akcīzes nodokļa paaugstināšana un tā tuvināšana Skandināvijas valstu līmenim nav aktivizējusi ne kandžas dzīšanu, ne grādīgās dziras nesankcionētu ievešanu no ārvalstīm. Speciālisti aicina ņemt vērā to, ka Igaunijā ievērojamu daļu alkohola iegādājas Skandināvijas tūristi. Tā kā viņu valstīs apreibinošo dziru pārdod par ievērojami augstāku cenu, viņi cenšas no Igaunijas izvest maksimāli iespējamo alkohola daudzumu. Tas ļauj veikaliem nesamazināt alkohola tirdzniecību.
Savukārt Lietuvā akcīzes nodoklis ir zemāks nekā Latvijā. Tas lielā mērā saistīts ar nelegālā tirgus aktivitāti. Dienvidu kaimiņvalstī var atrast visu – gan pagrīdes ražojumus, gan no Krievijas un Baltkrievijas ievestu alkoholu. Līdz ar to strauja un būtiska alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana šajā kaimiņu valstī tāpat kā Latvijā varētu radīt nodokļa ieņēmumu samazināšanos un vēl lielākas problēmas veselības aizsardzībā.
Akcīzes nodokli samēros ar valsts fiskālajiem un veselības aizsardzības mērķiem
Uz nodokļu nesabalansētību konferencē norādīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārcis Trapencieris. Līdz šim akcīzes likmes pieaug daudz lēnāk nekā reālā darba alga, tādēļ pēdējos gados palielinās alkoholisko dzērienu pieejamība. Piemēram, par vidējo darba algu 2014.gadā varēja nopirkt astoņus litrus degvīna vairāk nekā 2011.gadā, skaidro pētnieks. Tāpēc tiek rosināts katru gadu pārskatīt akcīzes nodokļa likmes atbilstoši vidējās darba algas pieaugumam.
Lai rastu labāko risinājumu akcīzes nodokļa paaugstināšanai, ir izveidota starpinstitūciju darba grupa. Akcīzes nodokli nepieciešams samērot ar valsts fiskālajiem un veselības aizsardzības mērķiem, lai īstenotu «Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014. gadam». Darba grupā pašlaik tiek pārskatītas akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, tostarp arī vīniem un raudzētiem dzērieniem. Plānots, ka šā gada pirmajā pusē darba grupa rezultātus iesniegs informatīvajā ziņojumā izskatīšanai valdībā. Darba grupā līdz šim izskatīti vairāki priekšlikumi nodokļa pakāpeniskajai paaugstināšanai, bet tā ir vienojusies, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana jāveic šā gadā 1.jūlijā.
