Šodien Bauskas Kultūras centrā notika dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» ietekmes uz vidi sākotnējās sabiedriskā apspriešanas sanāksme, kurā iedzīvotāju vispārējā attieksme pret «Rail Baltica» bijusi pozitīva, taču daudzus satraucot ātrgaitas dzelzceļa līnijas šķērsojuma vietas un zemes izmantošana starp dzelzceļu un maģistrāli «Via Baltica».
Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina informēja, ka uz tikšanos ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projekta darba grupu bija ieradušies ap 350 iedzīvotāji no visas novada teritorijas, kas pašvaldības darbinieku pieredzē tiek vērtēta kā ļoti liela aktivitāte un interese.
Sanāksme ilga nepilnas trīs stundas, kuru laikā no dažādiem aspektiem tika apskatīti ar dzelzceļa izbūvi saistītie jautājumi. Sanāksmes ievadā projekta darba grupas pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar projekta izstrādes gaitu, kā arī ar to, kas ir ietekmes uz vidi novērtējums un kas tajā tiek ietverts. Tika uzsvērts, ka šobrīd neviens no diviem alternatīvajiem trases risinājumiem netiek uzskatīts par piemērotāku, un tieši tādēļ tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai pieņemtu lēmumu par atbilstošāko trasējuma variantu. Pēc informatīvā ievada klātesošie tika aicināti uzdot jautājumus un izteikt priekšlikumus.
«Kopējais iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz «Rail Baltica» izbūvi bijis drīzāk pozitīvs, taču no tā, cik daudz tika vaicāts, var secināt, ka sabiedrībā, pirmkārt, ievērojami trūkst informācijas par to, kā notiks ar «Rail Baltica» izbūvi saistītie procesi, otrkārt,
iedzīvotāji vēlas iesaistīties projekta īstenošanas gaitā un vēlas būt par to informēti,»
skaidroja Šomina.
Viņa informēja, ka sanāksmes gaitā viens no visvairāk iztirzātajiem jautājumiem bija saistīts ar nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa izbūves vajadzībām. Iedzīvotāji vēlējās dzirdēt atbildes uz jautājumiem, kas skar tieši viņu individuālo situāciju.
Tā kā nākotnē plānots izbūvēt arī transporta maģistrāli «Via Baltica», tad, kā norādīja daudzi sanāksmes apmeklētāji, ir ļoti būtiski, lai abas šīs starptautiskās transporta līnijas būtu izvietotas iespējami tuvāk viena otrai un lai starp tām neveidotos tā dēvētā «mirusī zona». Par šādu risinājumu iestājās arī lielākie novada lauksaimnieki, kuru īpašumus skar plānotās dzelzceļa līnijas izbūve, informēja pašvaldības pārstāve.
Zemnieku saimniecība (ZS) «Eriņi» un ZS «Mālnieki» pārstāvji sapulcē pauda, ka lauksaimniecība ir Bauskas novada iedzīvotāju pamatnodarbošanās. Auglīgās Bauskas novada lauksaimniecības zemes ir nacionālas nozīmes bagātība, un šis faktors ir jāņem vērā, izdarot izvēli starp vienu vai otru trases alternatīvu.
Lauksaimniekus ļoti uztrauc arī jautājums, kā būvniecība ietekmēs meliorācijas sistēmu.
Bauskas novada iedzīvotājus satrauca arī trases šķērsojuma vietas. «Turklāt būtiski ir ne tikai tas, cik biežas būs šīs šķērsojuma vietas, bet arī tas, vai būs izvērtēta šķērsojuma vietu piemērotība lielgabarīta lauksaimniecības tehnikas vienību kustībai. Satiksmes ministrijas pārstāvis aicināja iedzīvotājus sniegt informāciju projekta darba grupai, lai pilnvērtīgi varētu izvērtēt katru konkrētu situāciju un projektā ieplānot atbilstošākos risinājumus,» skaidroja Šomina.
Vairāki iedzīvotāji uzdevuši jautājumus par dzelzceļa līnijas būvniecības gaitu. Kā šis process ir plānots? Vai visu dzelzceļa līniju būvēs vienlaicīgi, vai tas tiks darīts kārtās? Iedzīvotājus interesēja, vai tiks atsavinātas arī būvniecības procesam nepieciešamās teritorijas? Tāpat ļoti būtisks esot jautājums par dzelzceļa izbūves ietekmi uz esošo infrastruktūru - pašvaldības īpašumā esošajiem ceļiem, pa kuriem būvniecības laikā pārvietosies ceļu būvnieku tehnikas vienības.
Bauskas novada ieguvums no plānotās dzelzceļa izbūves, ja šobrīd Bauskas novada teritorijā nav plānota pieturvieta, satrauc ne vienu vien novada iedzīvotāju, un tas atspoguļojās arī sanāksmes dalībnieku uzdotajos jautājumos, klāstīja Šomina.
Projekta darba grupas pārstāvis Neils Balgalis sapulcē norādīja, ka šie ieguvumi skatāmi ilgtermiņā. Patlaban tiek runāts par starptautiskas dzelzceļa līnijas izbūvi, taču
jāsaprot, ka «Rail Baltica» ir bāze, uz kuras pamata Latvija varēs attīstīt savu lokālo dzelzceļa tīklu
- kā kravu, tā pasažieru pārvadājumus. Līdz ar «Rail Baltic» izbūvi Latvija iegūs pilnvērtīgu infrastruktūras tīklu, kas sevī līdz ar starptautisku ostu un lidostu ietvers arī starptautiskus dzelzceļa pārvadājumus, Balgaļa skaidroto atstāstīja pašvaldības pārstāve.
Atbildot uz visiem jautājumiem, projekta darba grupas pārstāvji uzsvēra, ka tiek meklēti labākie risinājumi. Skaidrs esot tas, ka
nebūs varianta, kurā izbūvējamā dzelzceļa līnija neskartu neviena iedzīvotāja intereses,
tomēr visiem kopā strādājot un savstarpēji sadarbojoties ir iespējams rast piemērotāko un iespējami nesāpīgāko risinājumu.
Pilnsabiedrības «RB Latvija» un Satiksmes ministrijas pārstāvji aicināja iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un līdz pat sākotnējās sabiedriskās apspriešanas beigām - 15.martam - un sniegt savus ieteikumus un priekšlikumus.
Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
