Biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa aicinājums peļņas daļu piensaimniecībā sadalīt līdzīgi kā Vācijā ir vienpusēja pieeja risinājumu meklēšanai nozari skārušajām problēmām,norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Viņš gan atzīst, ka nepārzina to, kā tiek regulēta piena ražotāju darbība Vācijā, taču atzīmē, ka Vācijas situācija, visticamāk, būtiski atšķiras no tā, kas notiek Latvijā.
«Vācijas piena ražotāji strādā daudz efektīgāk nekā Latvijas zemnieki. Viņiem ir milzīgs iekšējais tirgus, turklāt daudzos gadījumos pašiem piena ražotājiem un ražošanas kooperatīviem pieder arī ražotnes,» stāsta Krūzītis.
Savukārt Latvijas piena ražotāji un pārstrādātāji pie patlaban esošā ražošanas apjoma ir lielā mērā atkarīgi no eksporta tirgiem. Pie tā piena un piena produktu daudzuma, kas tiek realizēts vietējā tirgū,
peļņa nevienam no tirgus dalībniekiem nav liela. Tāpēc neizklausās saprātīgi to administratīvi regulēt,
uzsver Krūzītis.
Pēc viņa domām, jautājums ir par saprātīgu saimniekošanu un to, cik īstenībā maksā piena litra ražošana, strādājot efektīgi, plānojot investīcijas un attīstību, ņemot vērā, cik liels ir iekšējais tirgus un to, kāda ir konkurence ārpus Latvijas.
«Diezin vai Latvijas pircējus varēs piespiest lietot tādu daudzumu piena produktus, turklāt par tieši tādu cenu, kā to vēlās piena ražotāji. Tā ir pārmēru vienpusēja pieeja lietām,» atzīst Krūzītis.
Kā ziņots, biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina peļņas daļu piensaimniecībā sadalīt līdzīgi kā Vācijā.
Iespējams, ka šādam likumam jābūt arī Latvijā, jo patlaban esot tā, ka no Krievijas embargo cieš tikai ražotājs - piena iepirkuma cena ir nokritusies līdz 24-25 centiem par kilogramu.
Jau rakstīts, ka Latvijas piensaimnieki nolēmuši nosūtīt vēstuli Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu piešķirt papildu atbalstu piena ražotājiem no ES lauksaimniecības krīzes fonda.
Piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam būs 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni - ES atbalsts.
«Zemnieku saeima» dibināta 1999.gadā un pārstāv vairāk nekā 900 biedrus, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekiem.
