«Nezinu, kas ir sliktāk - ka pār tavu māju pārbrauks buldozers un to nolīdzinās, vai arī tas, ka to atstās neskartu, bet blakus uzbūvēs ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica trasi, kas radīs pamatīgu troksni, vibrācijas un neērtības,» tā sarunu ar portālu TVNET sāk Gunārs Ivulāns, kurš patlaban dzīvo Mārupes novada Vētras ciematā, ko līdz ar dzelzceļa izbūvi plānots sadalīt divās daļās, būtiski pasliktinot cilvēku dzīvi.
Gan Ivulāns, gan no viņa netālu dzīvojošais Edijs Stāmers sarunā ar TNET kritizē pašreizējos Rail Baltica attīstītāju plānus, kuru realizēšanas gadījumā dzelzceļa trase Vētras ciematu sadalītu divās daļās.
Tā kā plānotais Rail Baltica vilcienu ātrums ir vismaz 200 km/h, tuvojoties lidostai, tie bremzēs un līdz ar to radīs ļoti lielu troksni un vibrāciju. Iedzīvotāji dokumentos atraduši informāciju, ka pa Rail Baltica sliedēm kursēs ne tikai 8 pasažieru vilcieni, bet arī 76 kravas vilcieni vienā virzienā un 76 - pretējā virzienā. Tas nozīmē, ka
ik dienas cauri ciematam trauksies gandrīz 200 vilcienu sastāvu.
Jau tagad rietumu daļā dzīvojošie spiesti samierināties ar diviem ļoti skaļiem autoceļiem un netālu esošo lidostu.
«Ar aviācijas nozares radītajiem trokšņiem mēs esam iemācījušies sadzīvot. Uz un no Rīgas lidostas nav nakts lidojumu. Pirmie un pēdējie lidojumi ir kaut cik pieņemamā laikā,» vīrieši raksturo esošo situāciju un akcentē, ka
līdz ar dzelzceļa trases izbūvi ciemata rietumu daļā dzīvojošie būs iesprostoti tādā kā intensīvas satiksmes un trokšņu avotu trijstūrī - starp diviem autoceļiem un dzelzceļu.
Pēc sliežu izbūves ciemata rietumu daļā varētu pilnībā apstāties attīstība, piemēram, pārstāt asfaltēt ceļus.
Vētras ciematā dzīvo daudz ģimeņu ar bērniem, bet pēc sliežu izbūves bērni vairs nevarēs kājām aiziet līdz skolai Jaunmārupē. Bērniem vajadzēs ar velosipēdiem braukt līdz lielajam ceļam, pa kuru satiksme varētu kļūt vēl intensīvāka. Patlaban Vētras ciematā noteikts ātruma ierobežojums līdz 50 km/h, bet pa lielo ceļu atļautais ātrums ir 90 km/h.
Bērniem dzīve šajā ciematā kļūtu daudz nedraudzīgāka un nedrošāka.
Nav zināms, kā notiks dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošana. No dokumentiem iedzīvotāji nopratuši, ka sliedes varēs šķērsot tikai vienā vietā, kur būs vienlīmeņa krustojums. Taču nesen no amatpersonām dzirdēts, ka gājējiem būšot tiltiņš.
Iedzīvotāji arī bažījas, kas notiks ar mašīnu plūsmu pie dzelzceļa pārbrauktuves. Tā kā autoceļš ir ļoti intensīvi noslogots, viņi izrēķinājuši -
ja dzelzceļa pārbrauktuvi aizslēgs uz 10 minūtēm, pie pārbrauktuves gaidīs 84 mašīnas.
Tā kā plānoti gandrīz 200 vilcienu sastāvi dienā, var prognozēt, ka ciemata iedzīvotājiem nāksies stāvēt diezgan ilgos un garos sastrēgumos.
Turklāt cietēji būs ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī ciematā un tā tuvumā strādājošie un plānotie loģistikas centri, kam varētu rasties lieli zaudējumi. Tāpēc iespējams, ka sliežu izbūvi varētu apstrīdēt tiesā.
Plānoto dzelzceļa līniju vietējie iedzīvotāji jau iesaukuši par sava veida Berlīnes mūri, kas sadalīs ciematu austrumu un rietumu daļā,
kā arī veicinās vietējās vides degradāciju. Tā kā iecerēts, ka ar vilcieniem cauri ciematam pārvadās ne tikai pasažierus, bet arī kravas, ir liels risks, ka vilciena avārijas gadījumā apkārtnē izveidotos ekoloģiskā katastrofa. To pastiprinātu ļoti augstais gruntsūdeņu līmenis - pat rokot ar lāpstu,l pusotra metra dziļumā redzams ūdens, jo Vētras atrodas kādreizējā purva teritorijā.
«Notiekot dzelzceļa avārijai vai indīgo vielu noplūdei (dīzeļdegviela, naftas produkti, ķimikālijas u.c.), īsā laika sprīdī notiek ekoloģiska katastrofa, jo meliorācijas sistēma ir savienota ar novadgrāvjiem, Neriņas upi un Babītes ezeru, savukārt Mārupīte ar Māras dīķi un beidzot ar Daugavu,» mārupieši saka un atgādina, ka 2011.gada 3.jūlijā notika Mārupes ūdeņu saindēšana, kad ugunsgrēks izpostīja biroja ēku kompleksa Baltais vējš angāru. Ugunsgrēka rezultātā Mārupītē nokļuva ap 100 bīstamu ķīmisku vielu no sadzīves ķīmijas – mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu koncentrāti.
Savukārt 2014. gada 11.aprīlī no uzņēmuma Kreiss autotransporta notekgrāvī noplūda nezināmas izcelsmes dīzeļdegviela. Tāpat abi vīrieši norāda, ka
Rail Baltica attīstītāji balstījušies uz vecām kartēm, kurās vispār nav iezīmēta daļa tagadējo māju.
Turklāt nedz iepriekšējā, nedz tagadējā Mārupes novada attīstības stratēģijā nav teikts, ka cauri Vētras ciematam kursēs vilcieni. Pēc viņu rīcībā esošās informācijas, dzelzceļš ir pretrunā arī ar Rīgas lidostas attīstības plānu. Lidostā būšot jānojauc aptuveni 30 ēku, lai izbūvētu dzelzceļa sliedes.
Lai arī attīstītāji izteikušies, ka Rail Baltica trase ved tieši cauri Vētras ciematam tādēļ, ka trasē nav iespējami krasi pagriezieni un līkumi, kartē redzams, ka netālu no lidostas un arī tālākajā maršrutā sliedes veidotas līkumu līkumiem.
7.martā plānota projekta sabiedriskā apspriešana Mārupē. Tajā iedzīvotāji plāno projekta attīstītājiem piedāvāt citus variantus, kas paredz trases izbūvi ārpus ciemata. Piedāvātajās alternatīvās caur brīvajām zemēm trasējuma garums mainītos tikai par 2, 6 vai 9 km. Iedzīvotāji uzskata, ka būtu jādiskutē par dažādām trases versijām, nevis jāaprobežojas ar sliežu pārbīdi 20-30 metru robežās, par ko projekta autori runājuši līdz šim.
Vietējo iedzīvotāju un pašvaldības viedokli nedrīkst ignorēt.
Mārupiešiem ir bažas, ka sabiedriskā apspriešana notiek formāli – būtībā uzspiežot tikai vienu dzelzceļa variantu, kura ekonomiskais pamatojums ir stipri apšaubāms un to apstiprinošie argumenti un pētījumi netiek uzrādīti.
«Kur ir pazuduši iepriekš redzamie varianti un kāpēc, ignorējot Mārupes pašvaldības viedokli, tiek uzspiests tikai viens variants, kaut gan pie trašu variantu izstrādes kritērijiem pašvaldību viedoklis ir norādīts kā viens no svarīgākajiem kritērijiem?» iedzīvotāji jautā un norāda, ka Rail Baltic trasējuma cilpa caur Mārupi parādījās pēkšņi - tikai šā gada sākumā, bet iepriekš par to netika runāts.
Cilpa cauri lidostai projektu sadārdzinātu par 500-700 miljoniem eiro, bet iedzīvotāji uzskata, ka līdz šim Rail Baltic darba grupa nav spējusi izskaidrot šīs cilpas ekonomisko pamatojumu.
Iedzīvotāji zināja teikt, ka esošais trases maršruts atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz Mārupes novada iedzīvotājiem, bet arī Āgenskalnā dzīvojošajiem, jo zem viņu mājām Nometņu ielā plānots būvēt tuneli. Tas var veicināt dažādu plaisu rašanos ēku pamatos un sienās.
Iedzīvotāji pauž skepsi par Rail Baltica projekta attīstītāju - uzņēmumu Grupa 93, kuru vada Neils Balgalis. Iedzīvotāji noskaidrojuši, ka viņš tikai divas dienas pirms lēmuma pieņemšanas – 2014.gada 8.oktobrī - ziedoja Satiksmes ministriju pārraugošajai partijai Vienotība 9960 eiro, bet viņa kolēģe Līga Ozoliņa tajā pašā dienā ziedojusi vēl 4268 eiro. Lai gan vairāki pretendenti iesniedza sūdzības un tika aizliegts slēgt līgumu ar šo uzņēmumu, patlaban uzvarējušā pretendenta uzņēmumu apvienībā ir arī Balgaļa pārstāvētā Grupa 93.
Tāpat iedzīvotāji vērš uzmanību uz projekta attīstītāju teikto, ka Rail Baltica izmaksu vairumu jeb 85% segs Eiropas Savienība. Tā varētu būt tiesa, bet līdz šim bija runa par versiju, kas neparedzēja dzelzceļa cilpu līdz lidostai. Iespējams, tā būs jābūvē bez Eiropas atbalsta un tikai par valsts naudu.
Sarunas noslēgumā abi vīrieši izsaka versiju, kāpēc patiesībā projekta attīstītāji vēlas būvēt Rail Baltica trasi uz lidostu - iespējams, viņi vēlas par Eiropas Savienības naudu izbūvēt labu dzelzceļa infrastruktūru, ko vēlāk izmantotu nevis pasažieru, bet gan kravu pārvadāšanai uz un no Rīgas ostas. Ja tā ir tiesa, lielums trases, aizbildinoties ar pasažieriem, būtu izbūvēta par Eiropas naudu, bet
pašiem tranzīta biznesa pārstāvjiem par saviem līdzekļiem būtu jābūvē tikai daži kilometri dzelzceļa līdz Krievu salai.
Meklējot atbalstu, iedzīvotāji vērsušies pie Tiesībsarga. Pagaidām tā atbilde vēl nav saņemta.
Tuvākajā laikā TVNET tiksies ar Rail Baltica projekta attīstītājiem un informēs lasītājus par viņu nostāju un argumentiem.
