Eiropas Savienības (ES) fondu krāpšanas gadījumu Latvijā nav vairāk kā vidēji citās ES valstīs, atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
ES fondu krāpšanas gadījumu Latvijā nav vairāk kā vidēji citās ES valstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekš LETA rakstīja, ka Latvijā 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no vairāk nekā 6000 fiksētajām neatbilstībām 72 konstatētas aizdomas par krāpšanu vai reāli krāpšanas gadījumi, liecina FM apkopotā informācija. Par šiem gadījumiem ziņots Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam. Patlaban vienā gadījumā krāpšana ir apstiprināta, taču turpinās pārsūdzības process.
Jarockis skaidroja, ka gadījumos, ja līgumslēdzējiestādei, kuras kompetencē ir projekts, rodas aizdomas par krāpšanu, tā vēršas tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par aizdomām. Attiecīgās institūcijas to izskata un lemj par iespējamu kriminālprocesa uzsākšanu.
«Kamēr finansējuma saņēmēju tur aizdomās par krāpšanu, projektā apturēta tālāko maksājumu veikšana.
Ja kriminālprocesa laikā krāpšana apstiprinās, projekta ieviesējam piemēro finanšu korekciju 100% apmērā.
Tas nozīmē, ka pieprasītā ES fondu nauda netiek atmaksāta. Par tālāko sodu lemj tiesībsargājošās iestādes,» piebilda FM pārstāvis.
Jarockis atteicās atklāt krāpšanā iesaistītās personas, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija. «Tās publiskošana var apgrūtināt tiesībsargājošās iestādes darbību,» teica ministrijas pārstāvis.
Ja radušās aizdomas par krāpšanos, FM nekavējoties ziņo tiesībsargājošām iestādēm.
Krāpšanas gadījumus Latvijā iespējams atklāt salīdzinoši ātri, jo īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīviem pasākumiem.